Zalāns iepazīstina valdību ar pārskatu par reģionālo attīstību Latvijā (5)

Reģionālās attīstības likums nosaka, ka ir jāveicina un jānodrošina līdzsvarota un ilgtspējīga valsts attīstība, ievērojot visas valsts teritorijas un atsevišķu tās daļu īpatnības un iespējas, jāsamazina nelabvēlīgās atšķirības starp tām, kā arī jāsaglabā un jāattīsta katras teritorijas dabai un kultūrvidei raksturīgās iezīmes un attīstības potenciālu.

Lai īstenotu likuma mērķi, Reģionālās politikas pamatnostādnēs noteikti vairāki uzdevumi:

- Latvijas un tās reģionu attīstības līmeņa tuvināšana Eiropas Savienības (ES) valstu līmenim. Latvijas un tās reģionu konkurētspējas pieaugums pārējo ES reģionu vidū; - līdzvērtīgu dzīves, darba un vides apstākļu nodrošināšana valsts iedzīvotājiem visā Latvijā, lai sekmētu līdzsvarotu valsts teritorijas, reģionu un to daļu attīstību. - līdzvērtīgu uzņēmējdarbības priekšnoteikumu radīšana visā Latvijā, lai sekmētu līdzsvarotu valsts teritorijas, reģionu un to daļu attīstību. - Rīgas kā galvaspilsētas starptautiskās konkurētspējas palielināšana.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) pārskatā par reģionālo attīstību 2007.gadā sniegta informācija par īstenotajiem reģionālās attīstības atbalsta pasākumiem un iepriekšējā gada informatīvajā ziņojumā izvirzīto uzdevumu izpildi.

Pārskatā apkopotā informācija liecina, ka reģionālās attīstības atbalsta pasākumu īstenošanai pērn grantu shēmas "Atbalsts ieguldījumiem uzņēmumu attīstībā īpaši atbalstāmajās teritorijās" ietvaros ir īstenoti 75 projekti un izmaksāts finansējums 4 251 905 latu apmērā.

Tāpat turpinājās nacionālās programmas "Īpaši atbalstāmo reģionu attīstība" ieviešana, kur izmaksātais finansējums iesniegtajiem 400 projektiem ir 439 154 latu apmērā.

Pērn tika saņemti un reģistrēti 56 ienākumu nodokļa maksātāju saimnieciskās darbības attīstības projektu pieteikumi, kur 53 no tiem tika apstiprināti Starpinstitūciju vērtēšanas komisijā un Nacionālajā reģionālās attīstības padomē. Ar 53 projektu pieteikumiem ir noslēgti līgumi par saimnieciskās darbības attīstības projektu īstenošanas gaitu ienākuma nodokļa atvieglojumu saņemšanai.

Tāpat tika nodrošināta valsts budžeta reģionālās attīstības finanšu instrumentu ieviešana un uzraudzība. Lai nodrošinātu iespēju pašvaldību bibliotēkās bez maksas izmantot internetu un datorus, 525 pašvaldībām tika izmaksātas mērķdotācijas 700 000 latu apmērā, no kuriem izlietoti 690 345 lati. Pašvaldību investīciju projektu finansēšanai 334 pašvaldībām tika piešķirti 4 594 766 lati, no kuriem izlietoti 4 592 264 lati. Programmas "Mērķdotācijas pašvaldību pasākumiem" ietvaros 503 pašvaldību izglītības, kultūras un citu sabiedrībai nozīmīgu pasākumu finansēšanai tika piešķirti 4 594 766 lati, no kuriem izlietoti 4 592 264 lati.

Latvijas sociālekonomiskās attīstības līmeņa tuvināšanās ES vidējam līmenim tiek vērtēta pēc iekšzemes kopprodukta (IKP) uz vienu iedzīvotāju, nodarbinātības līmeņa un bezdarba līmeņa izmaiņām.

Izvērtējot minētos rādītājus, RAPLM speciālisti secinājuši, sociāli ekonomiskās attīstības līmenis laika periodā no 2004. līdz 2007.gadam visos piecos plānošanas reģionos ir paaugstinājies. Straujāks IKP un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu uz vienu iedzīvotāju pieaugums, kā arī bezdarba līmeņa samazinājums bijis vērojams plānošanas reģionos ar mazāku IKP un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu uz vienu iedzīvotāju apjomu, kā arī augstāku bezdarba līmeni.

Arī uzņēmumu skaitam uz 1000 iedzīvotājiem vērojama tendence straujāk palielināties plānošanas reģionos ar mazāku uzņēmumu uz 1000 iedzīvotājiem skaitu. Savukārt nefinanšu investīciju apjomam uz vienu iedzīvotāju vērojama neizteikta tendence straujāk palielināties plānošanas reģionos ar lielāku nefinanšu investīciju apjomu uz vienu iedzīvotāju.

Vienlaikus teritorijas attīstības indeksa izmaiņas liecina, ka sociāli ekonomiskās attīstības atšķirības starp plānošanas reģioniem turpina palielināties.

Lai izprastu nozaru ministriju kompetencē esošo reģionālās attīstības atbalsta instrumentu ietekmi uz teritoriju attīstības tempiem, līdz 2008.gada beigām plānots veikt Reģionālās politikas pamatnostādņu vidusposma izvērtējumu.

Balstoties uz izvērtēšanas secinājumiem, plānots aktualizēt reģionālo politiku, saskaņojot to ar Attīstības plānošanas sistēmas likuma normām, Latvijas ilgtermiņa attīstības stratēģijas un Nacionālā attīstības plāna uzstādījumiem. Papildus tiks sagatavoti priekšlikumi turpmākai rīcībai, kā arī esošo reģionālās attīstības atbalsta instrumentu pilnveidošanai vai jaunu izstrādei, kas vienlaikus sekmētu Nacionālā attīstības plāna uzstādījumu īstenošanos.

Pagājušajā gadā ir sasniegti vairāki būtiski rezultāti reģionālās politikas veidošanas, koordinācijas, īstenošanas un uzraudzības jomā. Lai veicinātu attīstības plānošanas sistēmas sakārtošanu, sekmējot attīstības plānošanas procesa koordināciju valsts, reģionālā un vietējā pārvaldes līmenī, pērn Valsts kancelejas vadībā tika izstrādāts Attīstības plānošanas sistēmas likumprojekts, kas nosaka attīstības plānošanas procesu un tā vadību un koordināciju, tādējādi sekmējot valsts ilgtspējīgu un stabilu attīstību, kā arī iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanos.

Tāpat ir uzsākta Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas izstrāde, kas pēc apstiprināšanas Nacionālajā attīstības padomē, Ministru Kabinetā un Saeimā kļūs par galveno valsts ilgtermiņa attīstības plānošanas dokumentu un noteiks valsts un sabiedrības attīstības stratēģiskās vadlīnijas, iezīmēs galvenos attīstības virzienus un valsts teritorijas telpisko perspektīvu līdz 2030.gadam.

Lai nostiprinātu plānošanas reģionu statusu un lomu, pagājušajā gadā plānošanas reģionos tika piesaistīti cilvēkresursi un nodrošināta materiāltehniskā bāze, tādējādi sekmējot Reģionālās attīstības likumā plānošanas reģioniem noteikto funkciju izpildi. No valsts budžeta katram plānošanas reģionam tika piešķirta dotācija 255 000 latu apmērā.

2007.gadā tika uzsākta koncepcijas "Koordinēta valsts institūciju valsts investīciju plānošanas sistēmas izveide un ieviešana valsts pārvaldē" projekta izstrāde, lai nodrošinātu valsts institūciju valsts investīciju koordinētu plānošanu un uzraudzību ilgtermiņā, vidējā termiņā un īstermiņā, tādā veidā sekmējot arī valsts budžeta ieguldījumu efektivitāti. Koncepcijas projektā tiek piedāvāts risinājums kā pieteikt un izvērtēt valsts institūciju valsts investīciju pieteikumus jauno politikas iniciatīvu ietvaros, neveidojot valsts investīciju plānošanas sistēmu. Papildus tam koncepcijas projektā ir paredzēts nodrošināt valsts institūciju valsts investīciju teritoriālo koordināciju.