Stāsti par pusaugu meitenes Mētras mazo ikdienas katastrofu pārpilno dzīvi. Tajā liela nozīme ir attiecībām ar māti, kuras jāveido situācijā, kad zaudēts tēvs, draudzībai un nepieciešamībai pašapliecināties pusaudžu vidē, savas seksualitātes iepazīšanai un pirmo jūtu vētrām, pusaudziskajam negatīvismam. Mētras dzīves „virspuse” – labas sekmes un visnotaļ normālas meitenes statuss skolā slēpj daudz sarežģītāku raksturu, kurā notiek saspringta iekšēja cīņa. Mētra pati sevi vērtē objektīvāk un paškritiskāk, bieži vien pusaudžiem raksturīgā emocionālas destruktivitātes garā absolutizējot savas sliktākās īpašības. Mētras līdzdalība ārējās pasaules notikumos atspoguļojas viņas iekšējā cīņā ar savu egoismu, bailēm un aizspriedumiem, labi sajūtams, kā viņas galvā pašas jūtas un empīriskā pieredzē ar sāpēm izdarīti atklājumi savijas – bet bieži vien saduras - ar aizgūtiem stereotipiem. Mētra dzīvo reālā pasaulē, reālā vidē. Šī nav izdomātu problēmu un rozā princešu grāmata, bet stāsts par dzīvi Latvijas laukos