Zāliens - dārza lepnums

Protams, te neiztikt bez rūpīgas zāliena kopšanas: pļaušana, laistīšana, mēslošana un aerācija...

Zālienam ir jābūt viengabalainam, līdzenam, rūpīgi un regulāri koptam. Zālienaugu saknes nostiprina augsnes virskārtu, pasargā nogāzes no erozijas, to lapojums uztver gaisa putekļus un dūmgāzes.

Vispirms – kādā zemē sēsim zālīti?

Ar ko sākt, ja ir skaidri redzams, ka esošais zemes slānis nav piemērots iecerētajam dārziņam? Lielākā daļa cilvēku parasti interesējas, kāda augsne ir pieejama tuvākajā apkārtnē – itin bieži tur, kur notiek kādi būvdarbi vai labiekārtošana, augsnes virsējais slānis tiek noņemts un ir pārvietots citur. Nebūtu vēlams pilnībā paļauties uz vietējās avīzēs publicētajiem sludinājumiem par melnzemes, kūdras vai māla piegādi. Mežos raktā augsne nebūs pārāk kvalitatīva. Īpaši jāuzmanās, ja zeme tiek ņemta pilsētā, piemēram, būvlaukumā – tad tā var būt stipri piesārņota un pilna ar dažādiem atkritumiem. Tādēļ vislabāk pašiem aizbraukt un pārliecināties par izvēlētās augsnes kvalitāti. Ideālā gadījumā tai būtu jābūt izraktai un nostāvējušai vismaz vienu gadu - tādējādi notiek augsnes virskārtas piesātināšanās ar skābekli un tā kļūst auglīga. Bieži vien, ja zeme ir ņemta no visai liela dziļuma, tā ir «nedzīva» – tajā pat zāle labi neaugs.
Nākošais solis – katra nopietna firma, kas nodarbojas ar augsnes tirdzniecību, ir veikusi tās analīzi speciālās laboratorijās. Ja tādas nav, tad vajadzētu paņemt augsnes paraugu un veikt šo analīzi pašiem. Turklāt jāņem vērā, ka augsnes sastāvs dažādos tās slāņos ir atšķirīgs, tādēļ paraugi būtu jāņem no dažādām vietām. Ideāls variants – augsnei laboratorijā ir ne tikai veikta rūpīga analīze, bet arī dotas rekomendācijas, kā to uzlabot un bagātināt, lai tā sasniegtu pēc iespējas lielāku efektivitāti. Galvenokārt tā ir bagātināšana ar slāpekli un kaļķošana.

Zālāja ierīkošanai nederēs pārāk skābas augsnes, piemēram, kūdra, bet vislabāk būtu izvēlēties smilšmālu. Tas uzsūc mitrumu, nepaliek mīksts pēc pirmajiem lietiem, līdz ar to būs pats piemērotākais, lai veidotu stingru pamatu kvalitatīvam zālājam. Tādēļ ir vērts ieklausīties speciālistu viedoklī par to, kāda augsne kādiem nolūkiem ir domāta. Pastāv stereotips – melnzeme ir viskvalitatīvākā visiem nolūkiem, turklāt – jo melnāka, jo labāka. Diemžēl tā tas nav. Tomēr nebūtu jāsatraucas, ja gadījies nopirkt ne to labāko zemi – jebkuru no tām ir iespējas uzlabot un pielāgot jebkuriem apstākļiem, tikai tai nepieciešama attiecīga apstrāde.
Pērkot augsni, tās cenu amplitūda būs visai dažāda – sākot no Ls 1,50 par m³ līdz pat Ls 4 – 5.

Un tālāk – ko sēt?

Līdzīgi kā citām lietām, arī zālāja sēklu piedāvājums veikalos ir visai plašs. Nopērkami gan pašmāju ražojumi, gan populāru ārzemju zīmolu zālaugu maisījumi. Būtiskākā atšķirība starp tiem visiem ir zālaugu maisījuma sastāvs un cena. Parasti viens un tas pats ražotājs piedāvā vairākus dažādus zālaugu sēklu maisījumus un katrs no tiem paredzēts dažādiem mērķiem: ēnainām vietām, sporta laukumiem, parkiem, ceļmalām utt. Ņemot vērā apzaļamojamās teritorijas specifiskās īpašības un klimatiskos apstākļus, maisījumā ir iekļautas tādas zālaugu sugas, kas vislabāk piemērotas attiecīgajai situācijai. Ja vēlaties, lai piemājas mauriņš ilgstoši priecē ar savu skaitumu, ir mīksts, lai pa to būtu patīkami pastaigāties arī basām kājām, iesakām izvēlēties dekoratīvo zālaugu sēklu maisījumus. To sastāvā ir dažādas speciāli selekcionētas augstas kvalitātes dekoratīvo zālaugu šķirnes.

Zālāju var sēt visu veģetācijas periodu, izņemot sausuma periodus. Vislabvēlīgākais laiks sēšanai ir no aprīļa vidus līdz maija beigām un no augusta vidus līdz septembra beigām. To vislabāk veikt mākoņainā laikā vai arī paaugstināta mitruma apstākļos.

Ļoti svarīga ir augsnes sagatavošana, lai iegūtu skaistu zālienu. Pirms sēšanas augsne kārtīgi jāuzirdina, jāizlasa nezāles, saknes, akmeņi un, ja nepieciešams, veic apstrādi ar herbicīdiem, kuri iznīcina nezāles. Ja augsne ir smaga vai mālaina, ieteicams veikt tās uzlabošanu ar smiltīm. Rezultātā tiks veicināta gaisa apmaiņa augsnē. Savukārt smilšainu augsni ieteicams uzlabot ar kūdru un minerālmēsliem. Tas palīdz smilšainā augsnē noturēt mitrumu un barības vielas. Pēc tam veic augsnes izlīdzināšanu, uzirdina to. Jāatceras, ka visa veida zālieniem, gan stiprinātiem, gan parastiem ir jāieaugas vienu sezonu un tikai tad tos var sākt intensīvi izmantot

Vissvarīgākais – zālāja kopšana

Kamēr zālīte vēl ir jauna, to regulāri jālaista, citādi izkaltīs. Siltā vasaras laikā ieteicams zālienu laistīt vienu reizi dienā– no rīta vai vakarā, lai zāliens neizdeg. Kad zāliena velēna ir nostiprinājusies, regulējot pļaušanas augstumu atbilstoši laika apstākļiem, var iztikt arī bez laistīšanas. Laistīšanu var veikt gan ar no caurules, gan ar speciālām automātiskām laistīšanas sistēmām, ko var iestrādāt zālienā.

Automātiskā platību laistīšanas sistēma nodrošina optimālu mitruma režīmu zālieniem, dobēm un augu traukiem. Lielākās APLS priekšrocība ir zaļš dārzs, neatkarīgi no tā vai Jūs esat mājās vai nē. Sistēma sastāv no ieraktu polimēra cauruļu tīkla ar sprauslām un vadības bloka. Aktuāla tā ir jumta dārziem, kur tiek uzstādīta kapilārā laistīšanas sistēma.

Lai zāliens izskatītos un augtu labi, to nepieciešams pļaut vismaz vienu reizi divās nedēļās. Pļaušanas augstumu ieteicams noregulēt atbilstoši laika apstākļiem, ja vasarā ir karsts laiks, labāk atstāt garākus zāles stiebrus, lai vasaras svelmē tie neizdegtu. Pirmo reizi zālienu jāpļauj, kad tas sasniedzis 10 līdz 12 cm augstumu, vēlāk ieteicams pļaut biežāk. Sausā laikā nopļauto zāliena kārtu var atstāt nesagrābtu, tādējādi palielināsies mitruma daudzums augsnē.

Bez jau minētās laistīšanas, mēslošanas un pļaušanas, zālienam nepieciešamas arī citas procedūras. Zālienam var būt nepieciešams veikt arī aerāciju. Aerācija nepieciešama, jo zeme laika gaitā sablīvējas, uz tās var sākt augt sūna, veicot aerāciju, saknēm tiek piegādāts skābeklis un zāliens var augt ar jaunu sparu.

Namu saimniekiem droši vien jau pierasts un pašsaprotams ik pavasara darbs ir arī zāliena tīrīšana. No zāliena tiek izkasītas vecās lapas, zari un citi netīrumi, tādējādi ar grābekli zāliens tiek arī minimāli uzirdināts un skatam paveras zaļš paklājs. Ja zāliena teritorija ir liela un to nav nepieciešams apkopt ar grābekli, var izmantot arī speciālu kopšanas tehniku.

Kas būtu jāzin?

Laika gaitā zāliena augsne mitruma ietekmē sablīvējas – saknēm trūkst gaisa. Tas savukārt pasliktina zāles augšanu, tā slikti uzņem barības vielas. Pavasarī zālienam veic aerāciju – to sadursta ar dārza dakšām, lai pie saknēm varētu piekļūt gaiss un lietus ūdens iesūktos augsnē.

Nedrīkst  piemirst to, ka  – zālienam jādod mēslojums. Tam nepieciešams slāpeklis, uz 100 kvadrātmetriem zāliena jāizlieto 1,5 kilogrami slāpekļa. Lai arī mēslojums ir pietiekami dārgs, uz to taupīt nevajadzētu. Zāliens izskatīsies tieši tāds, cik tur daudz naudiņas būs ieguldīts. Lielais kompleksā mēslojuma maiss (20 kg iepakojums) izmaksās apmēram 14 latus, ar 5 kilogramiem pietiks 100 kvadrātmetru zāliena ielabošanai.

Speciālisti iesaka zālienu mēslot sausā laikā, kad gaisa temperatūra jau sasniegusi vairāk nekā 20 grādus un nākamajā dienā ir gaidāms lietus. Tad smalkās mēslojuma granulas labāk ieskalojas augsnē. Turklāt jaunāko komplekso mēslojumu granulas ir ļoti sīkas, tās nebojā kopējo vizuālo izskatu, jo tikpat kā nav pamanāmas zālienā.

Jāiegaumē, ka zāliens jāmēslo trīs reizes gadā – agri pavasarī, ap Jāņiem un septembrī. Lielākoties izpaliek tieši rudens mēslojums. Ja rudens ieilgst, augam grūtāk uzņemt barības vielas. Turklāt jārēķinās, ka ziemas periods var būt pasmags, un tad pavasarī zāliens nebūs tik spēcīgs, kā gribētos.

Mēdz gadīties, ka vietām zāliens ir bojāts un šur tur pamanāmi tukši plankumi. Tas var būt kailsala rezultāts, varbūt tieši tajā vietā sakrājies par daudz ūdens vai arī mājas četrkājainais mīlulis atstājis savu vizītkarti. Šajās tukšajās vietās jāieber augsne, var ņemt no dārza vai arī iegādājas speciālu, tagad izvēle ir pietiekama un liela. Kad iebērta augsne, tajā iekaisa zāliena sēklas. Lai izvairītos no mājdzīvnieku nedarbiem, var ierobežot viņu pastaigas laukumus vai norobežot daļu zāliena un apstādījumu.

Jāielāgo:

• Zāliena normālai attīstībai vajadzīgas barības vielas, mitrums un saknēm – gaiss. Gaisa trūkums pasliktina zāles augšanu, tā slikti uzņem barības vielas, velēna ātri noveco, sāk augt nezāles, veidojas sūna. 40–50 procentu augsnes poru jābūt pildītām ar gaisu, tikai tad zāliens jutīsies labi.
• Ja augsne par blīvu, zālienam pavasarī veic aerāciju – tā nodrošina gaisa nokļūšanu pie saknēm, arī mēslojums labāk tiek pie tām, un veidojas dziļāka sakņu sistēma.
• Mēslojums jākaisa vienmērīgi, lai nesabojātu zālienu. Tumši zaļi un dzelteni plankumi liecina, ka tas izsēts nevienmērīgi. Ja mājās ir malkas apkure, var izmantot pelnus, jo tie satur kāliju, fosforu un kalciju. Pelnus izsēj agri pavasarī. Deva: 50 – 100 gramu uz vienu kvadrātmetru, vienmērīgi to izkliedējot.
• Slāpekļa minerālmēsli stimulē zāliena intensīvu augšanu, jaunu lapu veidošanos un piešķir tam patīkamu zaļu krāsu. Fosfors veicina sakņu sistēmas ātru veidošanos, savukārt kālijs to padara izturīgāku pret sausumu, slimībām un pārziemošanas grūtībām. Visplašāk no slāpekļa minerālmēsliem lieto amonija sulfātu, to virsmēslo agri pavasarī – tas paskābina augsnes reakciju un kavē nezāļu parādīšanos. Zāliena mēslošanai lieto arī karbamīdu, bet tas izmantojams piesardzīgi, jo var to apdedzināt, vēlams sēt tikai uz sausa zāliena.
• Reizēm zālienā ieviešas sūna, jo graudzāles ir prasīgas pēc slāpekļa. Sūnas spēj augt nabadzīgās, blīvās augsnēs. Zāliens nīkst laukā, jo tam trūkst barības vielu. Vienmēr labāk izvēlēties minerālmēslus, kur slāpeklis ir vairumā. Jāatceras, ka mēslojumu drīkst kaisīt tikai uz tīra, sakopta zāliena.