Mūzikas grupas.10

Nirvana bija amerikāņu rokmūzikas grupa, kuru 1987. gadā Aberdīnā, Vašingtonas štatā, izveidoja dziedātājs-ģitārists Kurts Kobeins un basģitārists Krists Novoseličs. Grupā ir bijuši vairāki bundzinieki, bet vislielākos panākumus tā guva, kad 1990. gadā pievienojās bundzinieks Deivs Grols. Grupa tiek vispārēji uzskatīta par alternatīvā roka novirziena - grandžmūzikas - vienu no spilgtākajiem pārstāvjiem. Grupas dalībnieki : Kurts Kobeins — vokāls, ģitāra (1987—1994), Krists Novoseličs — basģitāra (1987—1994), Deivs Grols — bungas, vokāls (1990—1994). Bijušie dalībnieki: Ārons Burčhards — bungas (1987—1988), Deils Krovers — bungas (1988, 1990), Deivs Fosters — bungas (1988), Čeds Dunkans — bungas (1988—1990), Džeisons Evermens — ģitāra (1989), Dens Peters — bungas (1990). Koncerttūru dalībnieki: \"Big\" John Duncan — ģitāra (1993), Peta Smīra — ģitāra, vokāls (1993—1994), Lori Goldstons — čells (1993—1994), Melora Krīgera — čells (1994). Albumi: Bleach (1989); Nevermind (1991) un In Utero (1993). Grupas īsais mūžs beidzās pēc Kurta Kobeina pašnāvības, kas notika 1994.gadā.

Nine Inch Nails [NIИ] ir amerikāņu industriālā roka mūzikas projekts, kuru 1988. gadā Ohaio štata Klīvlendā uzsāka Trents Reznors. Reznors ir projekta galvenais producents, solists, dziesmu autors, izpildītājs un vienīgais projekta dalībnieks, kurš atbildīgs par tā virzību. NIИ mūzikai raksturīgs industriāls, elektroniski mehānisks skanējums, parasti tradicionāla dziesmu uzbūve. Dziesmās liela nozīme ir piešķirta to vārdiem. NIИ mūzika iekļaujas dažādos mūzikas žanros, bet galvenais uzsvars tiek likts uz tai raksturīgo elektronisko mūzikas instrumentu izmantošanu un dziesmu elektronisko apstrādi. Tikai pēc jauna albuma ierakstīšanas Reznors izveido grupu, sameklējot vairākus citus māksliniekus, kas vēlāk palīdz viņam uzstāties koncertturnejās. Koncertos izpildītie skaņdarbi bieži vien ļoti atšķiras no oriģināliem un dažkārt tiek izmantoti vizuāli elementi, kas dod priekšstatu par pašu skaņdarbu, tai skaitā, sevišķi projekta agrīnajos gados, raksturīga NIИ parādība bija mūzikas instrumentu iznīcināšana dziesmu kulminācijās. Tas divpadsmit reizes ir ticis nominēts Grammy balvai un divas reizes to ir ieguvis. Pasaulē ir pārdoti vairāk kā 30 miljoni NIИ albumi, 11 miljoni no tiem ir pārdoti ASV. Koncertēšanas beigas, sekojošie notikumi (2009—pašlaik). 2009. gada februārī Reznors Nine Inch Nails oficiālajā tīmekļa vietnē izteicās \"Esmu pēdējā laikā domājis, ir brīdis, lai NIИ pazustu uz kādu laiku. Reznors vēlāk vienā no intervijām paskaidroja, ka šis paziņojums nozīmējot to, ka viņš nav pārtraucis radīt mūziku kā NIИ, bet, ka viņa radītais mūzikas projekts vairs tuvākajā nākotnē nekoncertēs. 2009.gada 10. septembrī Trents Reznors apsprieda intervijā ar Pink Is The New Blog Nine Inch Nails beigas kā koncertējošam projektam. Tajā dienā NIИ sniedza savu pēdējo koncertu, kas notika Vilternas teātrī Losandželosā. Gerijs Ņūmens kā viens no NIИ noslēguma koncertturnejas Wave Goodbye Tour viesmāksliniekiem intervijā The Quietus izteicās, ka tuvākajā laikā viņš ar Reznoru varētu uzsākt sadarbību, kura rezultāts sākumā varētu būt \"dažas dziesmas\". Reznors NIИ mājaslapā 2009. gada rudenī norādīja, ka pēc Wave Goodbye Tour koncertturnejas viņš turpinās strādāt pie NIИ un citiem projektiem un ka 2010. gadā ir plānots izdot jaunu Nine Inch Nails materiālu. 2009.gada beigās tika izdots arī skaņu celiņš filmai \"Tecuo: Ložu cilvēks\", kurā bija iekļauta jauns, tieši šai filmai sacerēts grupas skaņdarbs. 2010. gada 9. februārī Reznors NIИ mājaslapā ievietoja ziņu ar tekstu \"?\" un Ghosts I-IV albumam raksturīgiem stilizētiem attēliem. 2010.gadā aprīlī atklājās, ka Reznors kopā ar savu sievu Marikvīnu Māndigu un mūziķi Atikusu Rosu ir izveidojuši jaunu grupu How to Destroy Angels, kuras pirmais ieraksts, sešu dziesmu EP, tika izdots 2010. gada 1. jūnijā. Mūzikas īpašības: Stīvs Hūijs no AllMusic raksta, ka \"Nine Inch Nails ir vispopulārākā industriālās mūzikas grupa pasaulē un bija plašā mērā atbildīga par šīs mūzikas nonākšu masu auditorijās.\" Reznors nekad nav klasificējis savus skaņdarbus pie industriālās mūzikas, bet atzīst, ka dažus tehniskus paņēmienus ir aizguvis no agrīnām industriālās mūzikas grupām kā Throbbing Gristle un Test Dept. Neskatoties uz šīm būtiskajām atšķirībām starp Nine Inch Nails un mūzikas grupām, kas sevi pieskaita pie industriālās mūzikas, ir kļuvis pierasti žurnālistu aprakstos rakstīt par Reznora veikumu kā industriālo mūziku. Reznors atzina žurnālam Spin, ka dziesma \"Down in It\" radās iespaidojoties no agrīnās Skinny Puppy mūzikas, tieši dziesmas \"Dig It\"; citas dziesmas no Pretty Hate Machine tika aprakstītas tajā pašā intervijā kā sintpops. Rakstot apskatu par The Fragile, kritiķis Stīvs Kūpers atzīmēja, ka albums pretstato daudzus, dažādus mūzikas žanrus kā klavieru solo \"The Frail\" un drum and bass elementus \"Starfuckers, Inc.\" Līdzīgi tehniski paņēmieni un stili ir sastopami NIИ katalogā dažādos laika posmos. Dziesmas kā \"Wish\", \"The Perfect Drug\" un \"The Day the World Went Away\" izrāda īpaši krasi svārstīgu dinamiku. Reznors dzied tādā pašā veidā bieži no čukstiem pārejot uz kliedzieniem. Grupas mūzika dažreiz satur sarežģitus taktsmērus, sevišķi dziesmās \"The Collector\" no With Teeth, un koncertos iemīļoto \"March of the Pigs\". Reznors arī izmanto troksni un distorsiju savos dziesmu aranžējumos un iekļauj disonansi ar hromatiskām melodijām vai harmonijām. Šīs visas tehnikas ir izmantotas dziesmā \"Hurt\", kura satur izteikti disonējošu tritonu, spēlētu uz ģitāras pantu daļās, uzsvērtu B5#11, kad Reznors dzied vienpadsmito noti vārda \"I\" katru reizi, kad B/E#divskanis tiek spēlēts. \"Closer\" noslēdzas ar hromatisku klavieru pavadījuma motīvu, to pašu melodiju, kas pirmoreiz parādās Heresy piedziedājumā un atkal atskan tituldziesmā The Downward Spiral. Albumā The Fragile Reznors atkārto šo tehnisko paņēmienu (atkārtot motīvu vairākkārt dažādiem skaņdarbiem), izmantojot vai nu savādāku mūzikas instrumentu ar transponētu harmoniju vai pārtaisītu ritmu. Liriskais saturs NIИ dziesmu vārdos atspoguļojas dziļi personiski pārdzīvojumi, kas bieži vien ir neraksturīgi citām industriālās mūzikas grupām. 1990.gadu NIИ mūzika bieži skar dažādas eksistenciālisma tēmas, piemēram, indivīda sadzīvojošanu ar izmisumu, dusmām, atsvešināšanos, arī Dieva (ne)eksistēšanas un tā radīto seku apjaušanu un izprašanu. 2000.gados NIИ vairāk pievērsās politisku un globāli distopisku tēmu apcerēšanai. Piemēram, albums Year Zero tika veidots kā konceptuāls albums, kura dziesmu vārdi bija balstīti sižetā, kas attēloja ASV īstenotās militārisma politiku un tās nākotnes sekas pēc 2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukumiem ASV un Irākas kara uzsākšanas, kas noveda pie bioteorisma uzbrukumiem, ASV kodolkara uzsākšanas ar Irānu un Tikumības biroja izveidošanu, kas kontrolē amerikāņu iedzīvotāju familiaritāti.  NIИ izdevumi. 8 studijas albumi: Pretty Hate Machine (1989); Broken(1992); The Downward Spiral(1994); The Fragile (1999); With Teeth (2005); Year Zero (2007); Ghosts I-IV (2008); The Slip (2008). 4 remiksu albumus: 1992: Fixed (1992); Further Down the Spiral (1995); Things Falling Apart (2000) un Y34RZ3R0R3M1X3D (2007). 3 koncertierakstus: Closure (1997); And All That Could Have Been (2002) un Beside You in Time (2007).

Pink Floyd ir angļu rokmūzikas grupa, kura sākotnēji ieguva ievērību ar tās izpildīto psihodēlisko un space rock mūziku, bet vēlāk arprogresīvā roka mūziku. Pink Floyd ir atpazīstami arī ar filozofiskajiem dziesmu vārdiem, skaņas eksperimentēšanu, inovatīvo albuma vāku mākslu un sīki izstrādātu sniegumu auditorijas priekšā. Pink Floyd ir viens no visu laiku veiksmīgākajiem rokmūzikas projektiem mūzikas vēsturē. Kopumā visā pasaulē ir pārdoti vairāk nekā 210 miljoni albumi, no kuriem lielākā daļa, aptuveni 74,5 miljoni, ir pārdoti Amerikas Savienotajās Valstīs. Īpašus panākumus Pink Floyd guva ar vēlākajiem konceptuālajiem albumiem, sevišķi \"Dark Side of the Moon\" (1973) un \"The Wall\" (1979). Grupas darbību mēdz iedalīt vairākos posmos, 1964. gadā grupu izveidoja un vadīja Sids Barets, no 1968. gada vadību sāka pārņemt Rodžers Voterss, kura laikā Pink Floyd ieguva īpašu slavu un kritiķu atzinību (\"Dark Side of the Moon\", \"Wish You Were Here\", \"Animals\", \"The Wall\"). 1985. gadā Voterss paziņoja, ka grupa sevi izsmēlusi un savu darbību pārtrauc, taču pārējie grupas locekļi turpināja uzstāties ar Pink Floyd nosaukumu. Voterss tiesā mēģināja panākt, lai grupai nebūtu tiesību lietot nosaukumu Pink Floyd, taču tiesa lēma par labu pārējiem grupas dalībniekiem. Sastāvs: Sids Barets (1964 — 1968), Deivids Gilmors (1968 — 1994), Bobs Klouss (1964 — 1965), Niks Meisons (1964 — 1994), Rodžers Voterss (1964 — 1985) un Ričards Raits (1964 — 1981, 1987 — 1994). Pink Floyd pirmsākumi saistāmi ar 1964. gadā izveidotu grupu Tea Set, kurā ietilpa Rodžers Voterss, Niks Meisons, Riks Raits un Bobs Klouss. Kad grupai pievienojās Sids Barets, pēc viņa ierosinājuma grupa tika pārdēvēta par The Pink Floyd Sound par godu diviem Bareta iecienītiem blūza mūziķiem - Pinkam Andersonam un Floidam Kaunsilam. Ar laiku artikuls un vārds Sound tika atmesti. 1967. gadā grupai atnāk pirmie panākumi - Bareta sacerētās dziesmas Arnold Layne un See Emily Play izdotas singlu veidā iekaro Lielbritānijas čārtu desmitnieku. Tam seko arī debijas albums - The Piper at the Gates of Dawn, kurā Pink Floyd parāda savu Londonas UFO klubā noslīpēto meistarību speisroka un psihodēlijas radīšanā, ar tādām kompozīcijām kā Astronomy Domine un Interstellar Overdrive. Tomēr grupas panākumu ceļā rodas problēmas - pieaugošās popularitātes un narkotiku iespaidā pasliktinās Sida Bareta psihiskā veselība un viņam rodas pat problēmas normāli nospēlēt koncertos. Līdz ar to grupā tiek pieņemts otrs ģitārists - kādreizējais grupas Jokers Wild dalībnieks Deivids Gilmors, kam sākotnēji bija atvēlēta koncertu mūziķa loma grupā, Baretam saglabājot galvenā dziesmu autora funkcijas. Tomēr izrādās, ka Baretam arī komponēšana sagādā problēmas, kā rezultātā viņa un grupas ceļi šķiras. 1968. gadā iznākušajā albumā A Saucerful of Secrets Barets ir autors vairs tikai vienai kompozīcijai - Jugband Blues, un pat tajā ir skaidri jaušama viņa psihes straujā mainīšanās. Bareta vokāli un ģitāras partijas parādās gan arī vairākās citās albuma dziesmās, tomēr ir skaidrs, ka grupai, kas savas pastāvēšanas pirmajos gados ir paļāvusies gandrīz pilnībā tikai uz Bareta ģēniju, ir jāmeklē jauni risinājumi izaugsmei. Par jauno grupas līderi kļūst Rodžers Voterss, lai gan pāreja no Bareta vadītas grupas uz Votersa vadītu grupu ieilgst, tā rezultātā tādos albumos kā More, Ummagumma, Atom Heart Mother, Meddle, Obscured by Clouds dziesmu sacerēšanā aktīvi piedalās visi četri grupas dalībnieki, tomēr Bareta laika panākumus atkārtot neizdodas. Lielais grupas izrāviens notiek ar 1973. gada albumu Dark Side of the Moon, kurā vadību grupā jau diezgan izteikti ir pārņēmis Voterss, kas kļuvis par galveno tekstu autoru un pamazām sacer arī arvien lielāku daļu melodiju. Dark Side of the Moon izceļas ar milzīgu daudzumu dažādu izmantotu skaņas efektu, revolucionāru producēšanas rezultātu un vairākām popmūzikas auditoriju piesaistošām kompozīcijām, kas Pink Floyd padara par vienu no populārākajām grupām pasaulē. Atkārtot Dark Side of the Moon panākumus nav viegli, tāpēc nākamā albuma ierakstīšanas process ievelkas, un arī rezultāts - albums Wish You Were Here lielākoties tiek atzīts par mazāk spožu kā tā priekšgājējs. Albums tiek veltīts kontaktu ar saviem kādreizējiem grupas biedriem pavisam zaudējušajam Sidam Baretam, kas negaidīti parādās grupas studijā šī albuma ierakstīšanas laikā. 1977. gada Animals Voterss sacer kā variāciju par Džordža Orvela Dzīvnieku fermu. Līdzās Dark Side of the Moon par otru grupas karjeras augstāko punktu lielākoties tiek atzīts 1979. gadā iznākušais dubultalbums The Wall, kurā Voterss jau ir tik lielā mērā pārņēmis grupu savos grožos, ka pat albuma bukletā viņa vārds tiek nošķirts no pārējiem tās dalībniekiem. Tāpat kā Dark Side, The Wall kļūst par vienu no visu laiku pārdotākajiem mūzikas albumiem, bet to pavadošā tūre, kuras koncertos tiek veidota simboliska siena starp grupu un skatītājiem - par vienu no grandiozākajiem notikumiem rokmūzikas vēsturē. Tomēr pēc šī albuma ierakstīšanas Voterss piespiež Ričardu Raitu grupu atstāt, apgalvojot, ka Raita līdzdalība tāpat pēdējos gados bijusi minimāla. Šo nesaskaņu dēļ nākamais grupas albums iznāk tikai četrus gadus pēc The Wall. The Final Cut kļūst par pēdējo Votersa dominēto ierakstu un tas turpina The Wall aizsākto kara tematiku. Meisona un Gilmora līdzdalība šajā ierakstā ir minimāla, Voterss ir ne tikai visu dziesmu mūzikas un teksta autors, bet arī instrumentālā loma pārējiem grupas dalībniekiem šajā albumā ir ievērojami ierobežota. Pēc The Final Cut iznākšanas, 1985. gadā, tika paziņots par Pink Floyd pastāvēšanas beigām. Tomēr Gilmors vēlāk izvēlējās grupas nosaukumu saglabāt un tiesā atkaroja šo nosaukumu no Votersa (kurš gan nebija plānojis uzstāties kā Pink Floyd), zaudējot tiesības koncertos izmantot The Wall atribūtiku. 1987.gadā Gilmors un Meisons kā Pink Floyd izdod jaunu albumu - A Momentary Lapse of Reason, kas kļūst komerciāli veiksmīgs. Nākamo Pink Floyd albumu nākas gaidīt 7 gadus. 1994. gadā izdotais The Division Bell pagaidām ir arī pēdējais grupas albums un par spīti kopīgai Pink Floyd un Rodžera Votersa dalībai koncertā Live 8 pagaidām grupa nav paziņojusi par atkalapvienošanos.