Meklētāji, ar kuru palīdzību var meklēt muižas vai pagastus pēc vāciskā nosaukumu var igauņu nosaukuma. Var arī atlasīt konkrētās draudzes vai apriņķa muižas.
Archive for the ‘Muižas, Vietas un Kartes’ Category
Igaunijas muižu un pagastu reģistrs
Posted in Muižas, Vietas un Kartes, tagged Ciltskoks, Raduraksti, ģenealoģija on August 12, 2008| 1 Comment »
Seno karšu kolekcijas internetā
Posted in Muižas, Vietas un Kartes, tagged Ciltskoks, onomastika, Raduraksti, toponīmi, ģenealoģija on August 9, 2008| Leave a Comment »
Latviajas Nacionālās bibliotēkas kartogrāfisko izdevumu krājums.
LNB interneta krātuvē ir apkopotas 16.-18. gadsimtu kartes no bibliotēkas Reto rokrakstu un Kartogrāfijas nodaļu arhīviem.
Šajā krājumā ir apkopotas:
- Livonijas (Vidzeme un Dienvidigaunija), kā arī atsevišķu apriņķu kartes;
- Kurzemes kartes;
- Polijas-Lietuvas valsts kartes;
- Skandināvijas kartes;
- Krievijas kartes;
- Eiropas un Ziemeļeiropas kartes;
- Baltijas jūra.
Igaunijas Nacionālās bibliotēkas kartogrāfisko izdevumu kolekcija.
Šajā krājumā ir apkopotas:
- Eiropas un Skandināvijas kartes, 16. – 18. gadsimts;
- Livonijas kartes, 16., 17. un 18. gadsimts.
Kalifonijas Universitātes digitālā kolekcijā.
Senās eiropas 17.gs kartes no “Blaeu Atlas” atlasa, ietilps arī Livonijas karte.
Tartu Universitāte virtuālā krātuve.
Satur daudzas 16.-18.gs Livonijas (Livonia) un Igaunijas kartes.
Nepieciešamo karti var atrast, ierakstot meklētājā meklējamo vārdu, piem. “Livonia”.
Kartes genealogia.ru vietnē.
Taj skaitā:
Igaunijas muižas
Posted in Muižas, Vietas un Kartes, tagged Ciltskoks, onomastika, Raduraksti, toponīmi, ģenealoģija on August 8, 2008| Leave a Comment »
Meklējot radus, saknes nereti aizved līdz Igaunijas teritorijai, kam par iemeslu ir teritoriālā saikne vēl nesenā pagātnē. Livonija bija viena valsts, kas sastāvēja no Vidzemes un Igaunijas dienvidiem, un bija iedalīta apriņķos, draudzēs un muižās(pagastos). Kaut arī dzimtzemnieki nedrīkstēja pamest savas muižas teritoriju un bija piesaistīti vienai muižai un draudzei, tomēr pēc zemnieku brīvlaišanas(19.gs vidus) tie varēja brīvi pārvietoties no viena pagasta (draudzes vai apriņķa) uz otru, no laukiem uz pilsētām. Dodoties uz labākiem medību laukiem, piem. daudzi sāmsalieši izvēlējās Rīgu, vai arī daudzi Ziemeļlatvijas iedzīvotāji pārceļoja uz Igaunijas pilsētām, kurās varēja iegūt lielāku rīcības brīvību, nekā pie muižkunga.
Igaunijas vēsturnieks Valdo Prausts ir izveidojis ļoti noderīgu informatīvu avotu – Igaunijas muižu portālu( Eesti mõisaportaal). Portālā ir bagātīga datubāze ar Igaunijas vēsturiskajām muižām, to apraktiem, kā arī fotomateriāliem.
Muižas var meklēt pēc kartes vai arī pēc alfabēta, un meklēt var ne tikai pēc mūsdienu nosaukuma, bet arī pēc senākā – vācu nosaukuma. Kartes iedalījums ir: apriņķis, draudze, muiža. Kartē ir arī atzīmētas luterāņu baznīcas ar visām tām iedalītajām muižām. Diemžēl trūkums ir tas, ka nav atzīmētas pareizticīgo baznīcas, kuras Igaunijā arī bija diezgan izplatītas.
Vēl portāla var atrast dažādus aprakstu par muižu veidiem, arhitektūras stiliem u.c. interesantas lietas.
Igaunijas muižu portāls: (saite)
Tur kur dzīvoja mūsu senči ..
Posted in Muižas, Vietas un Kartes, Radurakstu meklēšana, tagged Ciltskoks, onomastika, Raduraksti, toponīmi, ģenealoģija on August 6, 2008| 3 Comments »
Ir iespējams atrast dzimtas saknes pat tad, ja ir zināma tikai vieta no kurienes dzimta nākusi(19gs.un20gs. sākums).
Ir nepieciešams zināt vietu, un pēc tam pārbaudīt tuvākās draudzes baznīcas ierakstus. Lai konstatētu dzimtas uzvārdu precīzā vietā, šim mērķim derēs jebkuri, no baznīcas grāmatu (dzimšanas, miršanas, laulību) ierakstiem. Pēc dzimšanas un miršanas ierakstiem var noteikt cilvēka precīzu dzimšanas gadu un vietu (muiža, zemnieku sēta). Pēc uzvārda atrašanas, var izvēlēties tuvāko gadu konkrētās muižas revīzijas sarakstu, un pēc šī saraksta noteikt visu ģimenes sastāvu tajā laikā, jeb vietu no kurienes ģimene ir nākusi.
Un no šīs vietas tad arī var iet pa ciltskoku uz augšu vai leju.
Meklējot draudzi un muižu Vidzemē …
18gs.(1783.g.) baznīcas Vidzemē var skatīt pēc šīs kartes –
http://www.nlib.ee/html/digi/maps/kaart9.jpg
Apzīmējumi (augšējais kreisais stūris): Guberņas jeb Apriņķa pilsēta, pilsēta, draudzes baznīca, baznīcas filiāle vai kapella.
Kartē ir atzīmētas visas Vidzemes un Livonijas baznīcas līdz 1783.g.
Ļoti detalizētas kartes ir no 1774. gada karšu atlasa. Šajās kartē ir atzīmētas muižas, muižiņas, pilsētas, banīcas un to filiāles, pat dzirnavas.
Rīgas apriņķis (Rigische Kreis) – http://data.lnb.lv/nba05/kartes/PDF/172.pdf
Ietilpst: Rīgas, Ogres rajoni
p.s. Īpaši interesanti, ka kartē ir redzamas daudzās Rīgas muižiņas un pat Māras(Marijas) dzirnavas.
Valmieras apriņķis (Wolmarsche Kreis) – http://data.lnb.lv/nba05/kartes/PDF/175.pdf
Ietilpst: Valmieras, Limbažu rajoni
Valkas apriņķis (Walcksche Kreis) – http://data.lnb.lv/nba05/kartes/PDF/173.pdf
Ietilpst: Valkas, Alūksnes, Gulbenes rajoni
Cēsu apriņķis (Wendensche Kreis) – http://data.lnb.lv/nba05/kartes/PDF/174.pdf
Ietilps: Cēsu, Madonas, Gulbenes rajoni
Atlanta apzīmējumi ir Rīgas kartē apakšējā kreisajā stūrī. Būtiskākie: Schloss – Pils, Pfarrkirche – draudzes baznīca, Kapelle od. Filial – Kapella jeb Filiāle, Pfarrhof od. Pastorat – Mācītājmuiža, Guth od.Hof – Muiža, Vichhof od. Hoflage – Neliela muižiņa, Dorf – Ciems, Schenke od. Krug – Krogs, Muhle – Dzirnavas
Kurzemes muižas un baznīcas …
Kurzemes teritorijā ietilpst tagadējie Kurzemes un Zemgales novadi. 1770. gada karte ļoti detalizēti parāda visas Kurzemes muižas, baznīcas un pilsētas.
Kurzeme – http://data.lnb.lv/nba05/kartes/PDF/169.pdf
Apzīmējumi: Grosse Stadt – Liela pilsēta, Kleine Stadt – Maza pilsēta, Grosser Hoff – Muiža, Kleines Hoff, Muižiņa, Kirche – Baznīca, Pastorath – Mācītājmuiža, Krug – Krogs
Avoti: Latvijas nacionālā bibliotēka, www.lnb.lv
Igaunijas Nacionāla bibliotēka, www.nlib.ee
Ciltskoks 
