Piektdiena, 24.maijs

redeem Ilvija, Marlēna, Ziedone

arrow_right_alt Latvijā \ Reģionos

Jāglābj Āraišu ezerpils

Āraišu ezerpils celta 9. gadsimtā, tā bijusi seno latgaļu pastāvīgi apdzīvota vieta, kas aizsardzības nolūkā celta Āraišu ezerā uz saliņas. Tagad apskatāmie guļbūvju namiņi, protams, ir būvēti no jauna – 80.–90. gados, un gandrīz visus nepieciešams atjaunot © F64

Āraišu ezerpils ir unikāla, vienīgā Eiropas mērogā. Apskatāmā 9. gadsimta ezerpils rekonstrukcija mērogā 1:1 ir apmeklētāju ļoti iemīļota. To var saprast pat tad, ja aizbrauc uz ezerpili un neizmanto gida pakalpojumus, bet vienkārši staigā pa koka segumu virs ūdens un baudi ūdens tuvumu, skaisto apkārtni, zemos koka namiņus. Vien jāuzmanās, lai kāja neiesprūstu izdrupušo baļķēnu caurumā vai bērni, kuriem šis objekts ļoti patīk, skrienot neiegāztos ūdenī, uzkāpjot uz ļodzīga un izpuvuša koka klājuma.

Nu Amatas novada pašvaldība ir izteikusi, iespējams, provokatīvu priekšlikumu – pārņemt savā īpašumā Āraišu arheoloģisko muzejparka teritoriju, kura sastāvā ir ezerpils, viduslaiku pilsdrupas un Meitu sala.

Pagaidām pielāpa

Ticis konstatēts, ka aizvadītās tūrisma sezonas beigās objekta tehniskais stāvoklis bija tik kritisks, ka apdraudēja apmeklētāju drošību. Kaut kas jau tur tiek pielāpīts, bet tā ir vien ūdens liešana uz dzirnavām. Vienā vietā remontē, otrā turpina bojāties. Neatkarīgā pēdējo gadu laikā ir vairākas reizes iegriezusies Āraišu ezerpilī. Ikreiz nekas būtiski labāks nebija redzams. Kopējā teritorija ir plaša – gandrīz 13 hektāru un iespēju robežās tiek uzturēta, zāle nopļauta, atkritumi savākti, pastaigām vieta laba, bet vairāk gan gribējās uzturēties pilsdrupās un Meitu salā, kas, lai gan mikla un ēnaina, tomēr šķita drošāka nekā vietām caurais koka segums virs ūdens. Kaut gan tieši virs ūdens apskatāms viss interesantākais, ko ezerpils rekonstrukcija piedāvā.

Dalīta atbildība

«Redziet nu!» izsaucas Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte, «par to mums sūdzas daudzi apmeklētāji un iedzīvotāji. Mums jāatbild par to, kas mūsu teritorijā notiek.» Viņa Neatkarīgajai saka – jā, pašvaldība ir neapmierināta ar pašreizējo situāciju. Zeme un ēkas pieder VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ), Āraišu ezerpils ir Latvijas Nacionālā vēstures muzeja struktūrvienība, tāpēc pašvaldībai likumiski nav tiesību iesaistīties šā objekta sakārtošanā. E. Eglīte neuzskata, ka pašvaldības priekšlikums pārņemt ezerpili savā īpašumā būtu nereāls, – tāda iespēja ir, ja pašvaldība vēršas pie Ministru kabineta. Pirms tam gan jānoskaidro, kādu atbildības daļu kurš būtu gatavs uzņemties.

Pašvaldība būtu gatava apsaimniekot šo objektu un jau apsvērusi, ka varētu piesaistīt Eiropas fondu līdzekļus, bet vēlas, lai arī valsts savu līdzfinansējumu pilnībā nenogriež, jo šis tomēr ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis. E. Eglīte nosauc piemēru – zemes nomas maksa, ko saņem VNĪ, ir 1000 eiro gadā. It kā niecīga summa, bet 10 gados tie būtu 10 000 eiro. «Neredzu, kur to liek,» viņa skarbi konstatē. «Tur ir redzams totāls līdzekļu trūkums. Mums saka, ka esam mazs novads, ko tāds var izdarīt. Taču redzam, ka VNĪ apsaimniekošanā ir attālināta pārvaldība, tā ir birokrātiska sistēma, trūkst naudas. Mēs vēlamies, lai ezerpils attīstās straujāk.»

Eiropas nozīme bez Eiropas ērtībām

Tiek uzsvērts, ka Āraišu muzejparks ir viens no iecienītākajiem arheoloģiskā tūrisma objektiem Latvijā. Gada laikā to apmeklējuši vismaz 17 000 cilvēku no 50 valstīm. Tas jau ir kļuvis par Eiropas nozīmes kultūrvēstures pieminekli, pirmo plašāk pētīto šīs kategorijas pieminekli ziemeļaustrumu Eiropā un vienīgo šāda veida dzīvesvietas rekonstrukciju Eiropā. Bet, lai muzejparks kļūtu par Eiropas nozīmes tūrisma objektu, nepieciešams sakārtot infrastruktūru – pieklājīgas tualetes, iespēju iegādāties ūdeni, suvenīrus, iekārtot iekštelpas. Pašvaldība vēlas veidot modernu tūristu informācijas centru. «Infrastruktūra nav sakārtota, bet nedomāju, ka ir neiespējami to izdarīt,» uzskata Amatas novada domes vadītāja.

Sarunai jāturpinās

Nav jau tā, ka ezerpils un pārējo objektu statuss tūliņ mainīsies. Pašvaldība aizvadītajā nedēļā rīkoja diskusiju, jo par problēmām ir jārunā, ir pārliecināta E. Eglīte. «Esam gatavi visus uzklausīt un priecīgi, ka tik daudzi ir gatavi diskutēt – gan valsts, gan nevalstiskās organizācijas,» viņa atzina dienu pirms diskusijas. Pašvaldībai esot vairāki scenāriji, kā turpmāk varētu apsaimniekot un attīstīt Āraišu unikālo arheoloģisko objektu, bet jāizvēlas vislabākais. Tāpēc lēmumu vēl nepieņems. Diskusija bija tikai sākums nopietnākai sarunai.