Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas vietnieks, Krājbankas pilnvarnieku grupas vadītājs Jānis Brazovskis apstiprināja, ka Latvijas Krājbankas līdzīpašnieka Vladimira Antonova pārstāvji esot ar viņu sazinājušies, lai noskaidrotu, kādu palīdzību problēmām Latvijas puse vēloties saņemt, uz ko J. Brazovskis esot norādījis, ka vēloties saņemt to naudu, kas no bankas tika izņemta.

«Personas ar parakstītiem dokumentiem, kas saka, ka pārstāv V. Antonovu ar mani tiešām ir sazinājušās, bet tikai, lai noskaidrotu, kādu palīdzību varētu sniegt Krājbankas problēmu risināšanai. Sarunā ar šiem cilvēkiem esmu norādījis, ka būtu labi, ja V. Antonovs bankā atliktu atpakaļ izņemtos līdzekļus,» LTV raidījumā sacīja J. Brazovskis. Tomēr viņš piebilda, ka jau zināmo apķīlāto 100 miljonu latu vietā no V. Antonova varētu arī prasīt lielāku summu. «Nevēlos tagad publiski manipulēt ar cipariem, bet kopējā summa varētu būt pat 150 miljoni latu,» sacīja Brazovskis.

«Skolu autobusu iepirkumam ir pievērsta pārāk liela nozīme no valdības puses, tomēr ceru, ka saceltā ažiotāža skolas autobusu iepirkumu neapturēs.»

To LNT raidījumā 900 Sekundes teica reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns. Viņš apstiprināja, ka viens no iemesliem, kāpēc šim projektam pievērsta tik liela uzmanība, varētu būt arī tāds, ka arī Jaunā laika priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas vīra firma nodarbojas ar autobusu tirdzniecību, «līdz ar to Solvitai Āboltiņai varētu būt interese par šī konkursa iznākumu».

Komentējot Mērsraga izstāšanos vēlmi no Rojas novada, ministrs norādīja, ka šeit notiekot cīņa par varu un neizslēdza līdzīgas aktivitātes arī citos novados. «Saeimas līmenī šis process diemžēl jau ir politizēts. Mērsragā, iespējams, vienam otram nepatika, ka ostas padomē tika nomainīti cilvēki,» sacīja E. Zalāns.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns nosūtījis vēstuli Rīgas domei, kurā paziņo, ka nav pamatojuma Vecrīgas īpaša režīma zonas statusa pagarināšanai.

Tas nozīmē, ka 2009. gada budžeta projektā nāksies veikt steidzamas izmaiņas, jo no ieņēmumu prognozes jāizsvītro viens miljons latu, ko pašvaldība cerēja iekasēt par iebraukšanu Vecrīgā. Rīgas domei nāksies demontēt uzstādītos iebraukšanas punktus ar barjerām, tai skaitā nesen nomainītos bezkontakta viedkaršu termināļus, par kuru uzstādīšanu Rīgas dome jau samaksājusi 265.5 tūkstošus latu SIA BIS S.

E.Zalāns uzskata, ka esošā caurlaižu sistēma Vecrīgā ir morāli novecojusi un nav attaisnojusi tās ieviešanas mērķus. Viņš aicinājis galvaspilsētas vēsturiskā centra saglabāšanai meklēt efektīvākus risinājumus. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra preses sekretāre Dace Kārkliņa norādīja, ka ministrs neplāno vērsties valdībā ar priekšlikumu pagarināt īpaša režīma zonas statusu. Rīgas mērs Jānis Birks nosūtījis sūdzību par E.Zalāna rīcību premjeram Ivaram Godmanim, taču E.Zalāns neesot saņēmis no I.Godmaņa nekādus norādījumus, izteicās D.Kārkliņa.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns Valsts prezidentam Valdim Zatleram iesniedzis reformu plānu, kurā piedāvā izveidot astoņas ministrijas līdzšinējo 14 vietā.

E. Zalāns piedāvā izveidot šādas ministrijas:

Tautas partijas pārstāvis Edgars Zalāns ar laiku būs premjers, uzskata partijas valdes locekle Kristiāna Lībane – Šķēle.

Intervijā laikrakstam Neatkarīgā Rīta Avīze viņa neizslēdz, ka pašreizējais premjers Valdis Dombrovskis var nostrādāt arī līdz nākamajām vēlēšanām. Tomēr Edgars Zalāns pēdējo pāris gadu laikā esot attīstījis īpašības un uzkrājis zināšanas, kas ļautu viņam vadīt valdību. “Nav grūti ieraudzīt – viņā ir profesionāls un morāls resurss,” izsakās K.Lībane - Šķēle.

Savukārt, raksturojot Aināru Šleseru, K.Lībane – Šķēle uzteic viņu kā spēcīgu atsevišķas nozares kuratoru, norādot, ka viņam nav noturīgas komandas un iespējas piedāvāt plašu redzējumu, darbības plānu visu nozaru griezumā, kā tas esot Tautas partijas cilvēkiem. “Ja kritiski palūkojamies uz Latvijas politisko spektru, tad redzam, ka nav citu jaudīgu darītāju, ja vēlaties – varas partiju, kuras var gan piedāvāt rīcības plānu, gan garu rezervistu soliņu. TP vēl ir jauda – to apliecina spēja uzaicināt profesionāļus valdībā, piemēram, Intu Dālderi kā kultūras ministru, un nodrošināt politisku konsekvenci un pārmantojamību vairumā savas atbildības nozaru,” apgalvo K.Lībane – Šķēle. Viņa arī uzskata, ka Tautas partija būtu pelnījusi lielāku ietekmi jaunajā valdībā, jo tās frakcija esot liela un disciplinēta.

Ir skaidri redzams, ka šī valdība vispār nespēj ieviest valstī kārtību, šodien Ministru kabineta sēdē paziņoja Tautas partijas valdes loceklis Edgars Zalāns.

Ar šādu paziņojumu ministrs nāca klajā brīdī, kad valdība diskutēja par pašvaldību tiesībām noteikt savā teritorijā īpašā režīma zonas un premjers Valdis Dombrovskis (Jaunais laiks) paziņoja, ka atbalsta Jūrmalas pašvaldības līgumu pagarināt termiņu, līdz kuram pašvaldībai jāizstrādā teritorijas plānojums.

RAPLM speciālisti uzsver, ka jau tagad iedzīvotājiem būtu tiesības apšaubīt, vai īpašā režīma zona Jūrmalā vispār ir noteikta leģitīmi.

Db jau vēstījis, ka Jūrmalas dome vēlas maksu par caurlaidi iebraukšanai Jūrmalā dubultot, tas ir, palielināt no 1 Ls uz 2 Ls, bet pret to iebilst RAPLM. Pagājušajā nedēļā pašvaldība lēma par vēršanos Satversmes tiesā, lai «izcīnītu» tiesības paaugstināt maksu par caurlaidēm, taču šis priekšlikums neguva domes vairākuma atbalstu.

Strīds par Dzintara Jakāna atbilstību Valsts ieņēmuma dienesta (VID) vadītāja amatam valdības krišanu neizraisīs, Dienai atzina Tautas partijas priekšsēdētāja vietnieks, pašvaldību ministrs Edgars Zalāns.

Viņaprāt, jautājums esot par to, kāds ir finanšu ministra Einara Repšes darba stils un, kā viņš redz valsts politisko pārvaldi. «Situācija ar Jakānu ir tikai piemērs. Te svarīgāk ir saprast, kā Repše kā valdības loceklis rīkojas attiecībās ar starptautiskajiem aizdevējiem. Vai arī tajās sarunās viņš tāpat iecērtas,» Edgars Zalāns. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)vaicāja E. Zalāns.

To, vai valdība atbrīvos Dz. Jakānu, izšķirs Zaļo un Zemnieku savienība, kura lēmumu pieņems tikai pirmdien. Zinot ZZS un JL līdzšinējo labo sadarbību, var pieļaut, ka E. Repšem izdosies īstenot pārmaiņas VID vadībā.

Resursu optimizācijai un restrukturizācijas no četrām ar attīstību saistītām ministrijām būtu jāizveido viena.

Tādu Tautas partijas viedokli LNT raidījumā 900 sekundes pauda reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns. Viņaprāt pārāk ievilkusies valsts aģentūru apvienošana varētu notiks ātrāk, ja tā notiktu vienlaicīgi ar ministriju apvienošanu. Šajā gadījumā Tautas partijas piedāvājums ir apvienot Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Vides un Ekonomikas ministrijas. Līdz ar to darbu turpinātu 8 ministrijas. «Tā nav nekāda pārdroša ideja, jo būtībā šīs ministrijas nodarbojas ar attīstību. Citādi pašlaik nereti veidojas situācija, ka ministrijas līdzīgi kā suņi katra sargā savu sētu, tā vietā ar apvienotu resursus kopīgu mērķu sasniegšanai,» tā E. Zalāns.

«Koalīcijas partneri tika iedzīti stūrī un dzenāti kā aitu bars - no viena stūra uz otru,» komentējot pirmdienas (27. jūlija) sarunu gaitu ar Starptautisko Valūtas fondu, intervijā Latvijas Radio norādīja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns.

Db.lv jau ziņoja, ka pirmdienas vakarā pēc tikšanās ar finanšu ministru Einaru Repši un ministru prezidentu Valdi Dombrovski arī 5. kolīcija - TP valde - nolēmusi vienošanos ar SVF tomēr atbalstīt.

E. Zalāns pauda neapmierinātību ar veidu, kā tiek vadītas sarunas ar SVF. Turklāt atsevišķos jautājumos dažādi viedokļi ir pat premjeram un finanšu ministram.

Lai nekavētu to spējas pildīt normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un sekmētu uzņēmējdarbības aktivitāti reģionos, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns aicina turpmākajā valsts budžeta plānošanas procesā rūpīgāk izvērtēt pašvaldību attīstības iespējas.

E. Zalāns nosūtījis vēstuli Ministru prezidentam un finanšu ministram, vēršot uzmanību uz Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) konstatētajām problēmām, izvērtējot pašvaldību iespējas nodrošināt likumā noteikto funkciju izpildi ar tām 2009. gadā paredzamo finansējumu.

Vēstulē norādīts, ka 2009. gadā ir paredzams būtisks pašvaldību budžeta ieņēmumu samazinājums. Vienlaikus, samazinot ministriju budžeta, tiek samazināts finansējums pašvaldību funkciju veikšanai. Piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijai pilnībā samazināta dotācija 23 miljonu latu apmērā pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēs nodarbināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanai.

Latvijā no ēnu ekonomikas atgūstami līdz pat 60 miljoniem latu, intervijā Latvijas Radio norāda apvienības Par labu Latviju (PLL) Saeimas frakcijas vadītājs un viens no Tautas partijas līderiem Edgars Zalāns.

E. Zalāns uzsver, ka valdībā netiek strādāts pie tā, lai pilnībā izvērtētu, cik lielus līdzekļus budžetā varētu ienest ēnu ekonomikas apkarošana. «Mēs, protams, nāksim ar savu priekšlikumu. Es personīgu domāju, ka apmēram līdz 60 miljoniem latu ir atgūstami. Tā pat nav liela summa, bet tas tomēr ir četras reizes vairāk, nekā šobrīd piedāvā valdība,» tā E. Zalāns.

Viņš norāda, ka tie instrumenti, ko izstrādājusi viņa pārstāvētā partija, paredz vēl lielākas summas atgūšanu no ēnu ekonomikas.

E. Zalāns par pozitīvu piemēru min Lietuvu, kas apņēmusies no ēnu ekonomikas atgūt līdzekļus aptuveni 200 miljonu latu apmērā.

Ja jaunās valdības veidošana tiks uzticēta Edgaram Zalānam ( Tautas partija), viņš finanšu ministra amatu savā valdībā piedāvās Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētājam Mārtiņam Bondaram, bet jaunizveidojamās attīstības ministrijas vadību – ekonomistam Uldim Osim.

Aizsardzības ministra amatu, pēc E. Zalāna domām, varētu ieņemt Tautas partijas Saeimas frakcijas deputāts Juris Dalbiņš, savukārt ārlietu ministrs Māris Riekstiņš un veselības ministrs Ivars Eglītis varētu saglabāt līdzšinējos amatus.

Demisionējušās valdības pašvaldību lietu ministrs, kuru Tautas partija izvirzījusi premjera amatam, par optimālāko uzskata līdzšinējo valdošo koalīciju, kurai pievienotos Jaunais laiks un Pilsoniskā savienība.

Ivara Godmaņa valdību veidoja Tautas partija, Zaļo un zemnieku savienība, Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš un Tēvzemei un Brīvībai/LNNK.

Vai nākamais gads būs labs līgumu slēgšanai? Vai uz biznesa partneriem var paļauties? Vai nauda viegli birs makā un bankas kontā? Vai veselības problēmas un privātās dzīves peripetijas neizjauks biznesa plānus? Dienas bizness piedāvā horoskopus nākamajam, 2011. gadam.

Aunam 2011. gads būs piesātināts dažādiem notikumiem – gaidāmi gan jauni notikumi, jauns darbs, pārvākšanās, nav izslēgta arī jauna mīlestība. Negaidīti darba priekšlikumi varētu tikt izteikti februāra beigās, marta sākumā, bet pret tiem jāizturas maksimāli piesardzīgi, īpaši, ja tie izskatās neticami pievilcīgi. Martā, aprīlī var saasināties attiecības ar partneriem. Šajā periodā nepieciešama liela savaldība un takta sajūta, lai gan Aunam tā nav pati izteiktākā rakstura īpašība, bet ko darīsi – būs jāiemācās. Vasarā īpaši noderēs senākas iemaņas un zināšanas, lai gan nav izslēgta pārkvalifikācija un jaunas specializācijas apgūšana. Gada otrajā pusē atkal parādīsies jaunas perspektīvas un jauni biznesa partneri. Finanšu ziņā gads būs pietiekami pozitīvs, gada otrajā pusē beidzot gaidāma stabilizācija materiālā sfērā. No jūnija līdz augustam iespējamas nelielas problēmas ar veselību – dzīvi var traucēt sāpes galvā un sirds apvidū. Gada laikā nepieciešams pievērst uzmanību arī vēderam, mazāk lietot pārtikā asus un sāļus ēdienus.

Apvienība «Par labu Latviju» balsos pret koalīcijas sagatavoto budžetu, tomēr centīsies ieinteresēt parlamentāriešus par nodokļiem neapliekamā minimuma palielināšanu.

Ja šobrīd tas palielināts tikai par 10 latiem, tad PLL uzskata, ka palielinājumam vajadzētu būt vismaz 50 latu lielam, bet ideālā gadījumā ar nodokļiem nevajadzētu aplikt visu minimālo algu, stāsta PLL Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Zalāns.

Frakciju neapmierinot arī valdības prognozes par to, ka, samazinot ēnu ekonomiku, budžetam tikšot iegūti tikai 15 miljoni latu. E. Zalāns uzskata, ka nodokļu samazināšana garantētu daudz lielāku pienesumu valdības kabatai, tādēļ PVN vajadzētu nevis palielināt, bet samazināt.

E. Zalāns valdības līdzšinējo darbību vērtē kritiski un vaino to tuvredzībā. «Valdība domā tikai gada robežās vai pat mazāk – no vienas Starptautiskā Valūtas fonda misijas līdz otrai,» saka parlamentārietis.

Par Labu Latviju! priekšsēdētāja amatu ieņēmis Edgars Zalāns. Frakcijas priekšsēdētāja vietnieki būs Rita Strode un Māris Kučinskis. Frakcijas deputāti šodien arī apstiprinājuši frakcijas nolikumu.

«Mēs būsim ekspertu opozīcija!» savu pārliecību pauž E. Zalāns. No Par Labu Latviju Saeimā ir ievēlēti 8 deputāti un frakcija strādās opozīcijā.

E . Zalāns laika posmā no 2001. līdz 2007. gadam bijis Kuldīgas domes priekšsēdētājs, bet no 2005. līdz 2007. gadam - arī Kuldīgas rajona padomes priekšsēdētājs.

2007. gadā E. Zalāns kļuva par Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Aigara Kalvīša vadītajā valdībā .

Rīgas Latviešu biedrības namā tika paziņots 2008. gada Vārds, Nevārds un Spārnotais teiciens.

Gada vārds - talkot;

Gada nevārds - šis te... šo te...;

Spārnotais teiciens - "Pārāk liela cilvēcība sabiedrībai bieži nav saprotama."

Par 2008. gada Vārdu atzīts "talkot" – atceroties lielo talku. Tas ir viegli saprotams jau sen zināms vārds ar mūsu tautai izsenis raksturīgu domu par kopējo labumu. Ļoti aktuāls – kā plašas sabiedrības solidāritātes paraugs un nesavtīga, visiem derīga atbildīga rīcība publiskā telpā, kopējā apkārtējā vidē.

Saņemti daudz vērā ņemamu pieteikumu, no tiem tikai daži šeit parādīti:

Pēc asām diskusijām par ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska saraksti ar nu jau bijušo Pilsoniskās savienības biedru Aivaru Sluci, kas guvusi publicitāti arī ārzemēs, Saeima 9.novembrī nobalsoja par ministra atstāšanu amatā.

Par neuzticības izteikšanu Ģ. V. Kristovskim nobalsoja 36 deputāti, bet par viņa palikšanu ministra krēslā - 51 deputāts. Konkrētas nostājas nebija 12 deputātiem, kas balsojumā atturējās.

«Pirms pieņemt atbildīgus lēmumus, izteikšu arī savu redzējumu par Aivara Sluča izteikumu pierakstīšanu man. Šī politiskā skandāla kurinātāji pirms gada notikušu elektronisko saraksti mēģina padarīt par manu saraksti. To noraidu un akcentēju, ka sarakstes Sluča un Kristovska starpā nav bijis. Cik atceros, ir bijis tikai viens mans komentārs, nevis sarakste. Es nevaru uzņemties atbildību par to, ko desmitiem un simtiem cilvēku pauž elektroniskajā vidē. Manā sarakstē nav ne vārda par pacientu ārstēšanu,» pirms balsojuma pauda pats ārlietu ministrs Ģ. Valdis Kristovskis.

Izveidot astoņas ministrijas esošo četrpadsmit ministriju vietā aicina Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns, nosūtot vēstuli Valsts prezidentam Valdim Zatleram.

«Uzskatu, ka vienkāršota, mehāniska izdevumu samazināšana turpmāk nav pieļaujama, jo tās iespējamā negatīvā ietekme uz Latvijas iedzīvotāju pamatvajadzību nodrošināšanu nav prognozējama,» vēstulē norādījis E.Zalāns. Viņaprāt, kā līdz šim jāpaliek Aizsardzības, Ārlietu, Finanšu un Zemkopības ministrijai. Savukārt Attīstības ministrijā apvienotos Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu, Satiksmes un Vides ministrijas. Kultūras un izglītības ministrijā ieteikts apvienot abas esošās šo nozaru ministrijas, savukārt Tieslietu un sabiedriskās kārtības ministrijā – Iekšlietu un Tieslietu ministrijas. Vienā ministrijā apvienot varētu arī Veselības un Labklājības ministrijas.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns un Vācijas Saksijas-Anhaltes federālās zemes Valsts kancelejas vadītājs Rainers Robra šodien, 20.novembrī, Rīgā parakstīja nodomu protokolu par sadarbību starp Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju (RAPLM) un Saksijas-Anhaltes zemi.

Noslēgtā vienošanās paredz padziļināt abu pušu sadarbību vairākās jomās: administratīvi teritoriālā reforma Latvijā un Saksijā-Anhaltē, sabiedrisko pakalpojumu attīstība vietējā līmenī, kapacitātes stiprināšana un pilnveidošana Eiropas Savienības (ES) jautājumos, kopējas iniciatīvas reģionālas politikas novērtēšanai, diskusijas par Eiropas struktūrfondu reformu laika posmam pēc 2013.gada.

Kā uzsvēra ministrs E.Zalāns, Latvija un Saksija-Anhalte reģionālās attīstības jomā sadarbojas jau kopš 2006.gada, un parakstītā vienošanās ļaus nostiprināt izveidojušos kontaktus un veicinās pieredzes apmaiņu. Īpaši abas puses interesē sadarbība ES jautājumos, diskutējot par kohēzijas politikas nākotni un ES fondiem nākamajā plānošanas periodā.

Tautas partija (TP), kurai valdībā ir trīs ministru vietas, neatbalstīs pilnvarojumu premjeram par nodomu vēstules ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) parakstīšanu, Ministru kabineta sēdes starplaikā atzina viens no TP līderiem reģionālo lietu Edgars Zalāns.

«TP ir pret nodomu vēstules saturu. Mēs prasīsim tās nodošanu parlamentam,» teica E.Zalāns.

Šāda TP pozīcija var radīt domstarpības valdībā, kas otrdien slēgtā sēdē paredzējusi izlemt par pilnvarojuma došanu premjeram parakstīt nodomu vēstuli ar SVF un saprašanās memorandu ar Eiropas Komisiju (EK) pēc tam, kad par to būs izlēmusi Saeima. Šāda TP pozīcija arī atšķiras no pirmdien premjera pēc koalīcijas padomes atzītā, ka ir panākta vienošanās par koalīcijas partneru atblastu abiem dokumentiem.

Pēc E.Zalāna teiktā, TP neatbalsta nodomu vēstuli SVF, jo uzskata, ka tajā ir vairāki punkti, par kuriem nepieciešama parlamenta diskusija. Kā vienu no tiem viņš minēja nodomu vēstulē ierakstīto apņemšanos, ka šogad netiks samazināti nodokļi. TP skatījumā šāds formulējums esot «par cietu» un par to vēl esot jādiskutē.

Ārzemju bankās ieķīlātos Latvijas Krājbankas līdzekļus var atgūt diezgan viegli, norāda bankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs. Viņš, skaidrojotskaidrojot aptuveni 100 miljonu latu pārskaitīšanu uz korespondentkontiem ārzemju bankās, atzīst, ka šī nauda bija paredzēta nacionālās aviokompānijas airBaltic refinansēšanai.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Krājbankas apķīlātie līdzekļi atrodas Meinl Bank Austrijā, East-West Bank Luksemburgā un VTG Bank AG Austrijā, kā arī Ukrainas bankā Investbank un Krievijas bankā Sberkred.

«Pirmkārt, ja Lietuvā nekas nenotiktu, tad līdz Jaungadam mēs refinansētu airBaltic. Tas pilnīgi skaidrs - mums ir attiecīgie dokumenti un pierādījumi. Līdz ar to šie jaukie korespondentkonti paši no sevis slēgtos un nevienam šādā situācijā nebūtu nekādu problēmu. Tālāk - saistībā ar to, ka viss notika strauji un stresa apstākļos, visi joprojām vēl nav sapratuši, ka Krievijā nauda korespondentkontos nav bloķēta un nekad arī nav bijusi bloķēta. Uz doto brīdi, cik saprotu, "Krājbankas" administrācija cenšas šo naudu atgūt. Tas, ka - cik izskatās - šo naudu no turienes ne īpaši grib atdot, droši vien vairāk attiecas nevis uz civiltiesisko, bet uz krimināltiesisko jomu,» intervijā žurnālam Kapitāls skaidro Antonovs.

Nākamnedēļ izšķirsies, vai maksātnespējīgā Latvijas Krājbanka bankrotēs, vai tiks uzsākta tās darbības atjaunošana jeb sanācija. TV3 raidījuma Nekā Personīga rīcībā ir informācija, ka interesi investēt Krājbankā izteikusi Krievijas finanšu korporācija Otkriķije.

Bankas pārvaldnieks auditorfirma KPMG šobrīd izvērtē divus no četriem Krājbankas sanācijas plāniem. Pārējie divi atzīti par nekvalitatīviem. Lai arī patreiz vērtētos sanācijas plānus parakstījušas dažādas personas, tie paredzot vienu un to pašu.

Krievijas investors iegulda 38 miljonus latu, aizdod 120 un iegūst Krājbanku īpašumā. Savukārt valsts uz 10 gadiem iesaldē 350 miljonus latu, kas tika izmaksāti noguldītājiem kompensācijās, bet kurus būtu cerības atgūt, izpārdodot Krājbankas īpašumus, skaidroja Nekā Personīga.

Sanācijas plāna iesniedzējs esot bijušais Krājbankas valdes loceklis Mārtiņš Zalāns. Pret viņu ir uzsākts kriminālprocess par dienesta pilnvaru pārsniegšanu.