Pirms vēl kompānija Zara caur internetu paspējusi pārdot pirmo apģērba gabalu, uzņēmums kļuvis par tiešsaistes fenomenu, uzņēmumam sociālajā portālā Facebook pulcējot vairāk fanu nekā jebkuram konkurentam. Taču patiesais pārbaudījums Zara sagaida nākam ceturtdien, kad koncerna Inditex uzņēmums atvērs savu pirmo interneta veikalu.

Vienīgā neraža ir tā, ka pasaulē pēc pārdošanas apjomiem lielākais apģērbu tirgotājs Inditex interneta biznesam pievienojas novēloti.

Plāns uzsākt tirdzniecību internetā Inditex, kam ir veikali 76 pasaules valstīs, nācis, sekojot pasaules mazumtirgotāju tendencei piedāvāt savu preci plašākam patērētāju pulkam ar interneta palīdzību. Gap šogad plāno piedāvāt sava interneta veikala preces arī ārpus ASV, līdz gada beigām apgūstot 65 pasaules valstis, ieskaitot vairākas valstis, kurās nav Gap veikalu. Savukārt Zviedrijas apģērbu tirgotājs Hennes & Mauritz šoruden plāno atvērt interneta veikalu Lielbritānijā, tādējādi savu preci ar interneta starpniecību piedāvājot jau 8 valstīs.

Ceturtdien apģērbu mazumtirdzniecības giganta Inditex uzņēmums Zara atvēra savu pirmo interneta veikalu. Tagad internetā pircēji varēs iegādāties apģērbu, kurš līdz šim bija nopērkams tikai veikalā, raksta BBC. Tiesa pircējiem no Latvijas šis prieks pagaidām ir liegts.

Db.lv jau vēstīja, ka Zara interneta veikals kļuvis par tiešsaistes fenomenu, uzņēmumam sociālajā portālā Facebook pulcējot vairāk fanu nekā jebkuram konkurentam.

Izpētes kompānijas Sanford C. Bernstein aprēķini liecina, ka pēc Zara interneta veikala pastāvēšanas trešā gada, kompānija no sava tiešsaistes biznesa spēs gadā iekasēt līdz pat 2,5 miljardiem ASV dolāru. Zara tuvākais konkurents Gap 2009. gadu noslēdza ar pārdošanas apjomiem internetā 1,12 miljardu dolāru apmērā, kas ir aptuveni 8% no kompānijas kopējiem pārdošanas apjomiem ASV.

Uz Latviju Zara interneta veikals preces pagaidām vēl nepiegādā, un Zara internetveikals Latvijas reģionam tiek piedāvāts krievu valodā.

Pēc desmit gadus ilgas partnerības vadošais Vācijas mazumtirgotājs un pakalpojumu sniedzējs Otto Group nolēmis saraut saites ar Spānijas apģērbu ķēdi Zara, vēsta dw-world.de.

Kā norāda medijs, Zara tādējādi zaudēs spēcīgu partneri Vācijā.

Kā ziņojis Vācijas ziņu izdevums Der Spiegel, Otto ir noraizējies par iespējamo kaitējumu, kādu saistība ar Inditex meitas uzņēmumu varētu nodarīt tās tēlam. Iemesls ir Zara Vācija vēlme mainīt savu juridisko satusu no vācu GmbH uz nīderlandiešu BV & Co KG.

Lai gan abas juridiskās formas raksturo privātu kompāniju ar ierobežotu atbildību, ir viena būtiska atšķirība: pārejot uz Nīderlandes formu tiktu ierobežotas uzņēmuma padomes (works council) tiesības.

Pirmdien Vācijas spēcīgā Verdi arodbiedrība jau paziņojusi, ka tā šo pāreju uzskata par satraucošu.

Baltijas valstīs tiks īstenota saskaņota Eiropas Savienības (ES) tehniskajām prasībām neatbilstošo gāzes balonu izņemšana no tirgus, kas nozīmē, ka 2015.gada 1.janvārī stāsies spēkā aizliegums balonus uzpildīt un tirgot, bet to lietošana tiks aizliegta, sākot ar 2015.gada 1.jūliju, informē Ekonomikas ministrija (EM).

EM gan uzsver, ka līdz ar pārejas perioda noteikšanu neapstāsies pakāpeniska šo gāzes balonu izņemšana no Latvijas tirgus. Tāpat kā līdz šim, arī pārejas perioda laikā gāzes baloni, kuriem būs beidzies periodiskās pārbaudes termiņš, būs jāizņem no tirgus.

Nolūkā nodrošināt skaidru un pakāpenisku ES drošuma prasībām neatbilstošu gāzes balonu izņemšanu no aprites, neradot nesamērīgus izdevumus ne patērētājiem, ne komersantiem - gāzes balonu uzpildītājiem, Ministru kabineta sēdē 2012.gada 4.decembrī tika nolemts no 2013.gada sākt pakāpenisku gāzes balonu, kuri neatbilst ES noteiktajām drošuma prasībām (t.i. kuriem nav Π (pī) marķējums), nomaiņu un izņemšanu no aprites, un nosakot šobrīd apritē esošo gāzes balonu izmantošanas laiku līdz 2014.gada 1.janvārim.

Spāņu uzņēmums Zara kļuvis par lielāko apģērbu pārdevēju pasaulē, veikalu skaita ziņā apdzenot Gap, ziņo The Guardian.

Zara tirdzniecības punktu skaits, 70 pasaules valstīs, sasniedzis 3 900, kamēr Gap tīklam ir 3 100 veikali.

Zara paziņojusi, ka tās tirdzniecības apjomi gada pirmajos četros mēnešos ir auguši par 9% un sasnieguši 2.219 miljardus EUR.

The Guardian atzīmē, ka pirms 3 gadiem Zara, veikalu skaita ziņā, apsteidza vēl vienu ievērojamu apģērbu pārdevēju- Hennes & Mauritz (H&M). H&M, tirdzniecības vietu ziņā, ir trešais lielākais uzņēmums.

Pirmais Zara veikals tika atvērts 1975.gadā. Pirmais veikals ārpus Spānijas robežām tika atvērts 1988.gadā, Portugālē.

Mūsdienu dinamiskais dzīvesveids ir būtiski mainījis arī iepirkšanās paradumus. Lai padarītu iepirkšanos vēl ērtāku un palīdzētu izvēlēties saskaņotu garderobi, apģērbu zīmols Zara radījis savu aplikāciju viedtālruņiem, kas darbojas uz Android operētājsistēmas bāzes.

Pirmos sešus mēnešus aplikācija būs pieejama ekskluzīvi Samsung Apps aplikāciju veikalā visiem Samsung viedtālruņu un planšetdatoru lietotājiem.

Zara aplikācijā atspoguļotas jaunākās modes tendences, ko piedāvā Zara Woman, TRF, Men un KIDS kolekcijas.

Ar aplikācijas palīdzību varēs arī noskanēt preču svītrkodus, lai atrastu konkrēto preci aplikācijā. Ja veikalā nebūs pieejams pircējam nepieciešamais apģērba izmērs vai krāsa, aplikācija palīdzēs atrast tuvāko Zara veikalu sekmīgai pirkuma veikšanai.

Atsevišķās valstīs aplikācija nodrošinās arī ērtu iepirkšanos Zara interneta veikalā (Baltijas valstīs šis pakalpojums pagaidām nav pieejams).

Viļņā tirdzniecības un izklaides centrā Ozas ceturtdien atklāts lielākais un modernākais Zara veikals Baltijas valstīs, vēsta Vz.lt.

Kā paziņojusi uzņēmumu grupa Apranga, kas pārstāv šo zīmolu, jaunā veikala platība ir gandrīz 2300 kvadrātmetru, bet interjera risinājumi līdzinās Zara veikaliem Ņujorkā, Londonā, Madridē, Parīzē un Honkongā.

Kopumā Baltijas valstīs darbojas 11 Zara veikali. Kompānija neatklāj, cik investējusi jaunajā Viļņas veikalā.

«Šajā tirdzniecības centrā mums tagad ir pieci veikali,» pastāstījis Apranga ģenerāldirektors Rimants Pervenecks. «Nākotnē šeit saskatām perspektīvas arī citiem projektiem».

Ozas kompānijas ECE Projektmanagement Vilnius ģenerāldirektore Inga Navickaite norādījusi, ka tirdzniecības centrā Ozas izveidojies plašs modes zīmolu piedāvājums.

No šodienas banka Citadele sāk izmaksāt AS Latvijas Krājbanka noguldītājiem valsts garantētās atlīdzības, informē Citadeles pārstāve Ieva Prauliņa.

Pagājušajā piektdienā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu, ka izmaksu nodrošinās banka Citadele.

Saskaņā ar likumu naudu varēs saņemt 60 gadus, rēķinot no 29.novembra. Atbildīgās amatpersonas tāpēc aicina cilvēkus jau pirmajā naudas izmaksas dienā «neforsēt» banku Citadele, jo valsts garantētos noguldījumus varēs izņemt ilgu laika posmu.

Ja vēlas skaidrā naudā izņemt summu, kas pārsniedz 500 latus, cilvēki aicināti vismaz dienu iepriekš par to paziņot bankai, jo Citadeles filiālēs papildu skaidras naudas pievedumi nenotiks.

Bankas Citadele filiāles pastiprināti apsargās policija, un banka aicina drošības apsvērumu dēļ cilvēkus izvēlēties bezskaidras naudas pārskaitījumu uz kādu citu kontu.

Mākslinieces Agneses Bules mākslas projekts Latviešu sapnis iemājojis savā pārstāvniecībā – mākslas galerijā, tējotavā un suvenīru pārdotavā Rīgā, Baznīcas ielā, kas tiek atvērta pirmdien.

Pārstāvniecība tapusi, lai Latvijas iedzīvotājiem un viesiem būtu iespēja vienkopus iepazīties ar Latviešu sapni, informē uzņēmuma valdes loceklis Aigars Kauliņš. Pārstāvniecībā apskatāma mākslas projekta pastāvīgā ekspozīcija, nopērkami mākslas projekta ietvaros tapušie suvenīri, un jau pavisam drīz būs iespēja mākslu baudīt pie tases tējas un smalkmaizītēm no Latviešu sapņa sadarbības partneru piedāvājuma klāsta.

Īpašu dāvanu cienītājiem uzņēmums sarūpējis Latviešu vārda dienu un Latviešu dzimšanas dienu asociācijas apsveikuma kartītes, kā arī autorizētus iepriekš pasūtamus, ierāmētus darbus un apdrukātas krūzes, piemēram, Jānis uz zaļa zara, Pēteris mākoņu stūmējs, Dace pīlīšu pūtēja utt.

Brazīlijas Darba ministrija ir apsūdzējusi Spānijas apģērbu veikalu ķēdes Zara mātes uzņēmumu Inditex par vergu darba izmantošanu rūpnīcās Sanpaulu.

Apsūdzības izvirzītas pēc tam, kad pārbaudēs atklājies, ka Inditex nolīgtais uzņēmums AHA savās ražotnēs sliktos apstākļos nodarbinājis bolīviešu imigrantus, maksājot tiem aptuveni vienu ASV dolāru, par katru izgatavoto apģērbu, vēsta The Guardian.

Inditex uzsver, ka nevar būt atbildīga par sava partnera darbību, bet apņēmusies izmaksāt kompensācijas strādniekiem, kuru vidū ir bijuši arī bērni.

Savukārt Brazīlijas valdība nepiekrīt kompānijas viedoklim, norādot, ka Inditex bija jāzina, kas notiek AHA ražotnēs, jo vismaz 90% AHA ražojumu bija paredzēti veikalu tīklam Zara.

«Šis piegādātājs nevarētu eksistēt ja nebūtu Zara. Pasūtījumi, materiālu izvēle, izskats – tas viss nāca no galvenās kompānijas [Inditex] Spānijā,» norāda Brazīlijas Darba ministrija.

Lai izdzīvotu, liela daļa mazo interneta veikalu, visticamāk, uz laiku darbību pārtrauks, bet lielie nozares dalībnieki apvienosies.

Pirmie trīs gada mēneši būs ļoti smagi Latvijas ekonomikā un tai skaitā arī interneta veikaliem, interneta veikala 1A vadītājs Mareks Zuika.Tā Db pastāstīja Latvijas Interneta asociācijas (LIA) izpilddirektors Viesturs Plešs, vēršot uzmanību, ka pašreizējā ekonomiskā situācija «atsijās» daudzus interneta veikalus, kam nav pieredzes un resursu. Apvienošanās iespēju izskata viens no lielākajiem interneta veikaliem Latvijā Xnet. «Pašlaik izskatām iespēju piedāvāt tiem mūsu konkurentiem, kuri vēl nav uz bankrota sliekšņa, apvienoties ar Xnet, jo mēs šobrīd strādājam ar vienu no modernākajām sistēmām Latvijā un mums ir sakārtoti procesi, lai mēs spētu ar esošām izmaksām apkalpot vismaz trīs reizes vairāk pasūtījumu nekā šobrīd. Attiecīgi apvienojoties būtu iespēja šādiem veikaliem izdzīvot šajā grūtajā periodā,» tā e-veikala komercdirektors Mārtiņš Švāns. E-komercija nav izņēmums, un ekonomiskā situācija ietekmē arī interneta veikalu nozari Latvijā, Db norādīja aptaujātie nozares eksperti. Turklāt tāpat kā citās sfērās, arī šajā šogad ir pieļaujami interneta veikalu bankroti. «Arī līdz šim ik pa brīdim ir bankrotējis kāds interneta veikals. Šis gads, protams, nebūs izņēmums un bankrotu skaits varētu pat palielināties. Riska grupā jāuzsver tie, kas ņēmuši kredītus neapdomīgai attīstībai vai saistību nomaksai,» Db atzīmēja interneta veikala Neoshop vadītājs Ints Trifanovs. Kopumā interneta veikalu nozare Latvijā ir vērtējama vairāku desmitu miljonu latu apmērā, norāda LIA.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas policijas darbinieki AS KVV Liepājas metalurgs telpās šodien veica maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs dokumentu izņemšanu, sacīja KVV Liepājas metalurga pārstāve Inese Ozoliņa.

Muitas policijas darbinieki dokumentu izņemšanā pieaicinājuši 30 Valsts policijas pretterorisma vienības Omega darbiniekus.

«Dokumenti ir maksātnespējīgā Liepājas metalurga īpašums un nekādi nav saistīti ne ar KVV Liepājas metalurgu, ne ar jaunajiem uzņēmuma īpašniekiem. Jau vairākas dienas iepriekš Muitas policijas darbinieki strādāja ar šiem dokumentiem, norādīja, ka plāno tos izņemt. KVV Liepājas metalurgs nelika nekādus šķēršļus veco arhīva dokumentu izņemšanai, tie tika atdoti brīvprātīgi, tāpēc nav skaidra Omega darbinieku piesaistīšana,» sacīja Ozoliņa.

Viņa piebilda, ka, pēc viņas rīcībā esošās informācijas, dokumentu izņemšana notikusi saistībā ar senu krimināllietu, kas sākta pret uzņēmuma bijušajiem īpašniekiem.

Nolūkā nodrošināt skaidru un pakāpenisku ES drošuma prasībām neatbilstošu gāzes balonu izņemšanu no aprites, neradot nesamērīgus izdevumus ne patērētājiem, ne komersantiem - gāzes balonu uzpildītājiem, Ekonomikas ministrija rosina pagarināt šobrīd apritē esošo gāzes balonu izmantošanas laiku līdz 2014.gada 1.janvārim, 2013.gada laikā uzsākot pakāpenisku gāzes balonu, kuriem nav Π (pī) marķējums, nomaiņu un izņemšanu no aprites.

Latvijā apritē esošo 50 litru tilpuma vairākkārtēji uzpildāmo balonu (kas ražoti vēl Padomju Savienībā saskaņā ar GOST tehniskajām prasībām) statuss tiek atzīts par nedrošu un neatbilstošu ES kvalitātes un drošuma prasībām. Šādiem baloniem būtu jāveic atbilstības pārvērtēšana. Faktiski šāda situācija ir izveidojusies ar visiem 50 litru sarkanajiem baloniem, kas ir nākuši apritē līdz 2003.gada 1.jūlijam.

Tāpēc 2011.gada septembrī Ministru kabinets pieņēma lēmumu par kvalitātes un ES drošuma prasībām neatbilstošu gāzes balonu izņemšanu no aprites ar 2013.gada 1.janvāri. Noteikumos tika noteikts liegums komersantiem uzpildīt un tirgotājiem piedāvāt tirdzniecības vietās gāzes balonus bez tiem veiktajām nepieciešamajām pārbaudēm un šīs pārbaudes apliecinošo Π (pī) marķējumu, kas norāda uz to, ka gāzes baloni atbilst ES izvirzītajām augstām drošuma prasībām.

Banku pārstrukturizācija prasa apgūt internetu un tirgotājiem aktivizēt naudas izņemšanu, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šodien turpinās Saeimas Budžeta komisijas, pašvaldības un banku pārstāvju pārrunas par finanšu pakalpojumu pieejamību laukos. Valdība grib izveidot minimālo finanšu pakalpojumu grozu un spiež komercbankas saglabāt pakalpojumu, tostarp filiāļu klāstu. Bankas, veicot pakalpojumu pārstrukturizāciju, samazina filiāles, palielina bankomātu skaitu un, lai ar klientiem tiktos klātienē, dodas izbraukuma sesijās.

Banku speciālisti apgalvo, ka praktiski visi finanšu darījumi, atskaitot skaidras naudas izņemšanu un iemaksu un bankas konta pirmreizēju atvēršanu, ir veicami internetā vai ar telefona palīdzību. Klienti tiek aicināti un mācīti apgūt e-iespējas, tostarp izmantot e-parakstu un aktivizēt eID, ar ko iespējams attālināti saņemt arī bankas kredītu. Savukārt lauku iedzīvotāji, kuri ar autobusu uz attīstības centriem var nokļūt reizi divās dienās, norāda uz vājo interneta signālu, kurš mēdz arī pazust pavisam. Šo cilvēku mazās skolas un slimnīcas jau ir reformētas, un viņi ar bažām noskatās, kā no laukiem aiziet arī bankas.

Cilvēki skaidru naudu izmanto arvien retāk un priekšroku dod norēķiniem ar maksājumu kartēm. Lai arī jau aptuveni puse no norēķiniem tiek veikti ar maksājumu kartēm, tomēr skaidras naudas izņemšanas no bankomātiem apjoms nav samazinājies.

AS Citadele banka apkopojusi informāciju par cilvēku paradumiem, lietojot bankomātus.

Banka Citadele pērn nāca klajā ar risinājumu, kad Mastercard norēķinu kartes lietotāji var naudu izņemt bez maksas piecas reizes mēnesī jebkurā bankomātā pasaulē. Tas pilnībā maina to, kādā veidā tiek veidoti draudzīgo bankomātu tīkli, lai banku pakalpojumi būtu klientiem ērtāki.

«Redzam, ka pārsvarā cilvēki skaidru naudu izņem tikai dažas reizes mēnesī, līdz ar to bankas piedāvājums bez maksas piecas reizes mēnesī naudu izņemt citā bankomātā ir optimāls daudzums. Tādā veidā visi bankomāti kļūst par draudzīgiem un skaidras naudas izņemšana ir vēl ērtāka, arī ceļojot, – tikai jāpaseko līdzi, cik bieži naudu izņem no citas bankas bankomāta,» saka bankas Citadele valdes loceklis Vladislavs Mironovs.

ASV jūras kara flote ir nolēmusi tērēt 600 000 USD, lai pārveidotu tās bāzi Naval Base Coronado netālu no Sandjego, ziņo NYtimes.

Problēma slēpjas tajā, ka izmantojot Google Earth priekšrocības, šī ēka izskatās pēc nacistu simbola - kāškrusta.

Kā raksta NYtimes, tad ASV jūras kara flote šo faktu jau zinājusi kopš 1967. gada, taču nolēma nedarīt neko tā labošanā.

"Nebija nekādas jēgas šo ēku pārveidot, jo tā neatrodas komerciālo lidojumu zonā, un neviens līdz šim nevarēja to no augšas aplūkot. Jums ir jāsaprot, ka sešdesmitajos gados mums nebija interneta ar tādām iespējām, kā tagad. Mēs negribam nevienu aizvainot, un mēs negribam, lai mūs salīdzina ar šo simbolu," paziņojumā norāda bāzes pārstāve Andželika Dolana.

Kratīšana Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītāja Alekseja Rosļikova (S) kabinetā veikta Valsts drošības dienesta (VDD) sāktā kriminālprocesā par nacionālā, rasu un etniskā naida izraisīšanu, informēja VDD.

Dienestā norādīja, ka procesuālās darbības tiek veiktas vairākos objektos. Izmeklēšanas interesēs VDD no plašākiem komentāriem atturējās.

VDD darbinieki domes telpās atradušies aptuveni pusstundu un apmeklējuši tikai Rosļikova kabinetu, informē Rīgas domē. Sīkākas informācijas par notikušo domei neesot.

Latvijas Televīzija vēsta, ka pēc kratīšanas Rosļikovs operatīvo darbinieku pavadībā pametis Rīgas domi. Rosļikovs uz zvaniem neatbild. Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka VVD darbinieki paviesojušies arī Rosļikova mājas.

Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (GKR) apliecināja, ka bija klāt šajās procesuālajās darbībās, ko paredz viņa kā domes pagaidu vadītāja amats. Vienlaikus neko sīkāk viņš nekomentēja, uzsverot, ka ir parakstījies par ziņu neizpaušanu.

Luksusa apģērbu ražotājiem vajadzēs samazināt cenas, lai izdzīvotu, jo pircēji ekonomiskās krīzes ietekmē pievēršas lētākiem ražotājiem, sacījis vācu modes segmentā strādājošais Alberts Eikhofs (Albert Eickhoff), ziņo Bloomberg.

A. Eikhofs, kuram pašlaik ir 73 gadi, ir veikala Eickhoff Koenigsallee Diseldorfā īpašnieks. Viņš 1976.gadā atklāja Džanni Versači un organizēja dizainera pirmo modes skati. Viņš arī bija pirmais Vācijas mazumtirgotājs, kurš importēja Džordžo Armani (Giorgio Armani) un Roberto Kavalli (Roberto Cavalli) apģērbus.

«Īpaši Francijas un Itālijas modes veidotājiem vajadzēs samazināt savas cenas, lai tie spētu palikt biznesā. Jūs redzat, cik ātri masu ražotāji, piemēram, Zara reaģē uz mainīgajām tendencēm,» A. Eikhofs sacījis biznesa pusdienās Diseldorfā.

Baltijas apģērbu mazumtirdzniecības uzņēmums Apranga Group vienojies ar starptautisko apģērbu mazumtirgotāju Inditex par franšīzes līguma pagarināšanu līdz 2016. gadam, liecina paziņojums NASDAQ OMX Vilnius.

Līgums pagarināts tādiem zīmoliem kā Zara, Bershka, Pull and Bear, Stradivarius un Massimo Dutti.

Abu uzņēmumu sadarbība sākās 2004. gadā, un franšīzes līgumi tika pagarināti 2008. un 2011. gadā. Pirmais Zara veikals Baltijas valstīs tika atvērts 2004. gada augustā, bet pirmais Bershka veikals – 2006. gada februārī. Šā paša gada augustā Baltijas valstīs atklāja pirmo Pull and Bear veikalu, bet 2008. gada aprīlī – Stradivarius. Savukārt 2011. gada augustā Baltijā sāka darboties pirmais Massimo Dutti veikals.

Patlaban Apranga pieder 38 Inditex tīkla veikali – desmit Zara, astoņi Bershka, astoņi Pull and Bear un seši Stradivarius un Massimo Dutti katram.

Gārsa, pieneņu lapas, nātres, kosas, virza, madaras, dadži, ceļmallapas un citi zaļumi kādam šķiet pļavas vai meža rota, citam – vērtīga vitamīnu «bumba»

Superbarības (superfood) popularitāte uzņēm apgriezienus, turklāt Latvijas ēdāji sāk novērtēt ne tikai ārvalstu brīnumproduktus, bet interesējas par vietējām dabas veltēm. Latvijas daba ir ļoti dāsna.

Nezāļu kokteilis

«Pirmos pavasara saulītē parādījušos nezāļu zaļumus var izmantot kā veselīgu hlorofila devu, kas pēc savas būtības ir fotosintēzes rezultātā pārstrādāta tīra saules enerģija. Nezālēs ir daudzveidīgas bioloģiski aktīvās vielas (ogļhidrāti, organiskās skābes, vitamīni, fitoncīdi, minerālvielas),» stāsta veikala Uz zaļa zara valdes locekle Inese Psarjova. Pirms diviem gadiem viņa sāka lolot sapni par savu zaļo lietu veikalu, taču tagad tas ir sācis darbību. Uz zaļa zara gatavo arī zaļos kokteiļus, piegādā tos uz darbavietām un mājām. Tajos ir gan pirmie pavasara zaļumi, gan jaunās aveņu un upeņu lapas. Vēlāk – kliņģerīšu lapiņas un ziedi. Labs garastāvoklis ir obligāts nosacījums zaļo kokteiļu pagatavošanai. Uz zaļa zara iegriežas cilvēki, kas ikdienā nevar paspēt sarūpēt sev un savai ģimenei ekoloģiski tīrus un daudzveidīgus augļus, dārzeņus, zaļumus, tomēr rūpējas par veselību un apzinās svaigo zaļumu lomu ēdienkartē, vēlas pēcpusdienas kafijas devu aizvietot ar kaut ko veselīgu.

Spānijas grupa Inditex, kuras īpašumā ir tādi populāri zīmoli kā Zara, Pull & Bear un Bershka, paziņojusi par pirmā pusgada tīrās peļņas kāpumu par 68%, kas pārspējis analītiķu prognozes, ziņo BBC.

Saskaņā ar grupas sniegto informāciju peļņa pieaugusi līdz 628 miljoniem eiro, un tai kāpt palīdzējusi agresīvā paplašināšanās politika. Grupas tīrais apgrozījums pieaudzis par 14% līdz 5,5 miljardiem eiro.

Savā paziņojumā Inditex akcentējusi savu ekspansiju Āzijā, īpaši ieiešanu Indijas tirgū, kur šā gada otrajā ceturksnī atvērti trīs Zara veikali.

Kā vēstīts, šomēnes Inditex atklāja zīmola Zara tiešsaistes iepirkšanās vietni sešās Eiropas valstīs. Klientu atsaucību grupa dēvē par apmierinošu.

Pēc aģentūras Bloomberg miljardieru indeksa jaunākajiem datiem Spānijas Inditex lielākais akcionārs Amansio Ortega ar 39,5 miljardu dolāru vērtu privāto rocību kļuvis par bagātāko cilvēku Eiropā. Arī viņa modes veikalu kompānija Inditex, kuras zīmoli Zara, Pull & Bear, Massimo Dutti un citi pazīstami arī Latvijā, šogad izcēlusies ar ievērojamu ekonomisko rādītāju kāpumu.

Galīcijas pilsētā Lakorunjā bāzētās kompānijas un tās ilggadējā vadītāja (A. Ortega aizgāja no amata pērn jūlijā, paturot 59% akciju) pašreizējo panākumu atslēga ir atkarības mazināšana no pašmāju tirgus. 2012. gada pirmajā ceturksnī šis jau tā pasaulē lielākais apģērbu pārdevējs pamanījies peļņu gada griezumā paaugstināt par 30%. Naudas izteiksmē tas, ieskaitot aprīli, ir 432 miljoni eiro.

Pašlaik Spānijas tirgus veido vien 22% Inditex apgrozījuma, bet 45% nāk no jaunattīstības ekonomikām. Lai gan visvairāk Inditex piederošo zīmolu veikalu aizvien ir Eioropā – vairāk nekā 4300, biznesa uzsvars aizvien vārāk tiek likts uz pārējo pasauli. Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā kompānijai 400 veikalu, Āzijā – gandrīz 900. Septembrī plānots Ķīnā atvērt arī interneta veikalu.

Veikalu tīkla Zara īpašniece - Spānijas Inditex - paziņojusi par gada peļņu 2,6 miljardu ASV dolāru apmērā, kas ir pieaugums par 11%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ziņo BBC.

Pagājušajā gadā Inditex atvērusi 483 veikalus. Tai tagad pieder 5527 veikali visā pasaulē ar dažādiem zīmoliem, un šogad plānots atvērt vēl 520 veikalus.

Kompānija investē arī tiešsaistes biznesā un šogad plāno atvērt Zara internetveikalu Ķīnā.

Pagājušajā gadā Inditex Ķīnā atvērusi 132 jaunus veikalus, no kuriem 30 bija ar Zara zīmolu.

Analītiķus Inditex darbības rezultāti patīkami pārsteiguši.

Kompānijas akciju cena otrdien sasniegusi rekordu - 71,74 eiro. Šogad tā augusi par 13%.

Tas palīdzējis Inditex dibinātājam Amancio Ortega kļūt par bagātāko cilvēku Spānijā. Ortega pieder gandrīz divas trešdaļas no Inditex.

«Es jau agri zināju, ka gribu nodarboties ar modi, bet dizaina skolai biju par jaunu – tur pieņēma tikai no 18 gadiem, tāpēc sākumā trīs gadus mācījos par drēbnieci. Tā kā es tiešām zināju, ko daru, no sākta gala,» saka apģērbu veikalu ķēdes H&M radošā konsultante Margarēta van den Boša

Fragments no intervijas:

Kas ir jūsu konkurētspējas šķautne?

H&M grupas iekšienē mums ir arī citi zīmoli un veikali – COS, Monki, Weekday, Cheap Monday, tā kā piedāvājums ir dažāds. Tomēr uzskatu, ka klienti jebkurā gadījumā redz, ka mēs atšķiramies, piemēram, no Zara. Viņi noteikti ir ļoti labi savā darbā, tomēr mūsu klienti ir citi.

Droši vien esat mēģinājuši definēt šos savus klientus, ja?

Protams, ka esam. Arī Zara grupā ir daudzi atsevišķie zīmoli, bet ir redzams, ka tie ir vairāk domāti Dienvideiropai. Mēs strādājam tajos pašos segmentos, tomēr atšķirīgi. Es domāju, ka mūsu dizains ir ziemeļnieciskāks, arī mūsu klienti ir jaunāki. H&M veikalos ir dažādi cenu līmeņi, tomēr standarta kolekcijās mūsu preces noteikti ir arī lētākas.

Veikaliem, kuru tirdzniecības platība pārsniedz 300 kvadrātmetrus, likumā varētu tikt noteikts pienākums tirdzniecības vietās realizēt reģionālo ražotāju pārtikas preces, nodrošinot to piegādātājiem iespēju piegādāt pārtikas preces tieši attiecīgajai tirdzniecības vietai, nevis caur centralizētu loģistikas sistēmu.

Šādu pienākumu uzlikšanu veikaliem paredz Ekonomikas ministrijas izstrādātie grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas šonedēļ varētu tikt izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Kā Db informēja Ekonomikas ministrijas pārstāve Evita Urpena, vienlaikus ar grozījumiem Pārtikas aprites uzraudzības likumā, izskatīšanai valdībā un apstiprināšanai Saeimā varētu tikt virzīti arī grozījumi Konkurences likumā.

Tādejādi iecerēts veicināt reģionālo ražotāju pārtikas preču piekļuvi lielajiem veikaliem, vienlaicīgi ievērojot patērētāju intereses pārdot veikalos attiecīgā reģiona preces.