«Skolu autobusu iepirkumam ir pievērsta pārāk liela nozīme no valdības puses, tomēr ceru, ka saceltā ažiotāža skolas autobusu iepirkumu neapturēs.»

To LNT raidījumā 900 Sekundes teica reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns. Viņš apstiprināja, ka viens no iemesliem, kāpēc šim projektam pievērsta tik liela uzmanība, varētu būt arī tāds, ka arī Jaunā laika priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas vīra firma nodarbojas ar autobusu tirdzniecību, «līdz ar to Solvitai Āboltiņai varētu būt interese par šī konkursa iznākumu».

Komentējot Mērsraga izstāšanos vēlmi no Rojas novada, ministrs norādīja, ka šeit notiekot cīņa par varu un neizslēdza līdzīgas aktivitātes arī citos novados. «Saeimas līmenī šis process diemžēl jau ir politizēts. Mērsragā, iespējams, vienam otram nepatika, ka ostas padomē tika nomainīti cilvēki,» sacīja E. Zalāns.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas vietnieks, Krājbankas pilnvarnieku grupas vadītājs Jānis Brazovskis apstiprināja, ka Latvijas Krājbankas līdzīpašnieka Vladimira Antonova pārstāvji esot ar viņu sazinājušies, lai noskaidrotu, kādu palīdzību problēmām Latvijas puse vēloties saņemt, uz ko J. Brazovskis esot norādījis, ka vēloties saņemt to naudu, kas no bankas tika izņemta.

«Personas ar parakstītiem dokumentiem, kas saka, ka pārstāv V. Antonovu ar mani tiešām ir sazinājušās, bet tikai, lai noskaidrotu, kādu palīdzību varētu sniegt Krājbankas problēmu risināšanai. Sarunā ar šiem cilvēkiem esmu norādījis, ka būtu labi, ja V. Antonovs bankā atliktu atpakaļ izņemtos līdzekļus,» LTV raidījumā sacīja J. Brazovskis. Tomēr viņš piebilda, ka jau zināmo apķīlāto 100 miljonu latu vietā no V. Antonova varētu arī prasīt lielāku summu. «Nevēlos tagad publiski manipulēt ar cipariem, bet kopējā summa varētu būt pat 150 miljoni latu,» sacīja Brazovskis.

Pieaug darījumu skaits, pieaug cenas un samazinās piedāvājums - tā varētu raksturot nekustamā īpašuma tirgus tendences Kuldīgā.

Kā biznesa portālam Db.lv stāsta Kuldīgas novada pašvaldības Nekustamo īpašumu nodaļas vadītājs Klāvs Svilpe, pieprasījums pēc nekustamā īpašuma Kuldīgā ir samērā augsts un pieprasījumu varētu iedalīt divējādi - dzīvojamais fonds un ražošanas, komercdarbības teritorijas, kā arī pieprasījums iegādei vai nomai un īrei.

Pēc pašvaldībā pieejamās informācijas, pircēji visbiežāk iegādājas dzīvojamās ēkas, dzīvokļus, kā arī dzīvojamai apbūvei paredzētus zemes gabalus. Nekustamā īpašuma cenu ietekmē īpašuma stāvoklis, novietojums, komunikāciju esamība un pieslēgumu iespējas, taču pašvaldība nav veikusi šādas informācijas analīzi par vidējām īpašuma cenām.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns Valsts prezidentam Valdim Zatleram iesniedzis reformu plānu, kurā piedāvā izveidot astoņas ministrijas līdzšinējo 14 vietā.

E. Zalāns piedāvā izveidot šādas ministrijas:

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns nosūtījis vēstuli Rīgas domei, kurā paziņo, ka nav pamatojuma Vecrīgas īpaša režīma zonas statusa pagarināšanai.

Tas nozīmē, ka 2009. gada budžeta projektā nāksies veikt steidzamas izmaiņas, jo no ieņēmumu prognozes jāizsvītro viens miljons latu, ko pašvaldība cerēja iekasēt par iebraukšanu Vecrīgā. Rīgas domei nāksies demontēt uzstādītos iebraukšanas punktus ar barjerām, tai skaitā nesen nomainītos bezkontakta viedkaršu termināļus, par kuru uzstādīšanu Rīgas dome jau samaksājusi 265.5 tūkstošus latu SIA BIS S.

E.Zalāns uzskata, ka esošā caurlaižu sistēma Vecrīgā ir morāli novecojusi un nav attaisnojusi tās ieviešanas mērķus. Viņš aicinājis galvaspilsētas vēsturiskā centra saglabāšanai meklēt efektīvākus risinājumus. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra preses sekretāre Dace Kārkliņa norādīja, ka ministrs neplāno vērsties valdībā ar priekšlikumu pagarināt īpaša režīma zonas statusu. Rīgas mērs Jānis Birks nosūtījis sūdzību par E.Zalāna rīcību premjeram Ivaram Godmanim, taču E.Zalāns neesot saņēmis no I.Godmaņa nekādus norādījumus, izteicās D.Kārkliņa.

Strīds par Dzintara Jakāna atbilstību Valsts ieņēmuma dienesta (VID) vadītāja amatam valdības krišanu neizraisīs, Dienai atzina Tautas partijas priekšsēdētāja vietnieks, pašvaldību ministrs Edgars Zalāns.

Viņaprāt, jautājums esot par to, kāds ir finanšu ministra Einara Repšes darba stils un, kā viņš redz valsts politisko pārvaldi. «Situācija ar Jakānu ir tikai piemērs. Te svarīgāk ir saprast, kā Repše kā valdības loceklis rīkojas attiecībās ar starptautiskajiem aizdevējiem. Vai arī tajās sarunās viņš tāpat iecērtas,» Edgars Zalāns. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)vaicāja E. Zalāns.

To, vai valdība atbrīvos Dz. Jakānu, izšķirs Zaļo un Zemnieku savienība, kura lēmumu pieņems tikai pirmdien. Zinot ZZS un JL līdzšinējo labo sadarbību, var pieļaut, ka E. Repšem izdosies īstenot pārmaiņas VID vadībā.

«Koalīcijas partneri tika iedzīti stūrī un dzenāti kā aitu bars - no viena stūra uz otru,» komentējot pirmdienas (27. jūlija) sarunu gaitu ar Starptautisko Valūtas fondu, intervijā Latvijas Radio norādīja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns.

Db.lv jau ziņoja, ka pirmdienas vakarā pēc tikšanās ar finanšu ministru Einaru Repši un ministru prezidentu Valdi Dombrovski arī 5. kolīcija - TP valde - nolēmusi vienošanos ar SVF tomēr atbalstīt.

E. Zalāns pauda neapmierinātību ar veidu, kā tiek vadītas sarunas ar SVF. Turklāt atsevišķos jautājumos dažādi viedokļi ir pat premjeram un finanšu ministram.

Resursu optimizācijai un restrukturizācijas no četrām ar attīstību saistītām ministrijām būtu jāizveido viena.

Tādu Tautas partijas viedokli LNT raidījumā 900 sekundes pauda reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns. Viņaprāt pārāk ievilkusies valsts aģentūru apvienošana varētu notiks ātrāk, ja tā notiktu vienlaicīgi ar ministriju apvienošanu. Šajā gadījumā Tautas partijas piedāvājums ir apvienot Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Vides un Ekonomikas ministrijas. Līdz ar to darbu turpinātu 8 ministrijas. «Tā nav nekāda pārdroša ideja, jo būtībā šīs ministrijas nodarbojas ar attīstību. Citādi pašlaik nereti veidojas situācija, ka ministrijas līdzīgi kā suņi katra sargā savu sētu, tā vietā ar apvienotu resursus kopīgu mērķu sasniegšanai,» tā E. Zalāns.

Ir skaidri redzams, ka šī valdība vispār nespēj ieviest valstī kārtību, šodien Ministru kabineta sēdē paziņoja Tautas partijas valdes loceklis Edgars Zalāns.

Ar šādu paziņojumu ministrs nāca klajā brīdī, kad valdība diskutēja par pašvaldību tiesībām noteikt savā teritorijā īpašā režīma zonas un premjers Valdis Dombrovskis (Jaunais laiks) paziņoja, ka atbalsta Jūrmalas pašvaldības līgumu pagarināt termiņu, līdz kuram pašvaldībai jāizstrādā teritorijas plānojums.

RAPLM speciālisti uzsver, ka jau tagad iedzīvotājiem būtu tiesības apšaubīt, vai īpašā režīma zona Jūrmalā vispār ir noteikta leģitīmi.

Db jau vēstījis, ka Jūrmalas dome vēlas maksu par caurlaidi iebraukšanai Jūrmalā dubultot, tas ir, palielināt no 1 Ls uz 2 Ls, bet pret to iebilst RAPLM. Pagājušajā nedēļā pašvaldība lēma par vēršanos Satversmes tiesā, lai «izcīnītu» tiesības paaugstināt maksu par caurlaidēm, taču šis priekšlikums neguva domes vairākuma atbalstu.

Tautas partijas pārstāvis Edgars Zalāns ar laiku būs premjers, uzskata partijas valdes locekle Kristiāna Lībane – Šķēle.

Intervijā laikrakstam Neatkarīgā Rīta Avīze viņa neizslēdz, ka pašreizējais premjers Valdis Dombrovskis var nostrādāt arī līdz nākamajām vēlēšanām. Tomēr Edgars Zalāns pēdējo pāris gadu laikā esot attīstījis īpašības un uzkrājis zināšanas, kas ļautu viņam vadīt valdību. “Nav grūti ieraudzīt – viņā ir profesionāls un morāls resurss,” izsakās K.Lībane - Šķēle.

Savukārt, raksturojot Aināru Šleseru, K.Lībane – Šķēle uzteic viņu kā spēcīgu atsevišķas nozares kuratoru, norādot, ka viņam nav noturīgas komandas un iespējas piedāvāt plašu redzējumu, darbības plānu visu nozaru griezumā, kā tas esot Tautas partijas cilvēkiem. “Ja kritiski palūkojamies uz Latvijas politisko spektru, tad redzam, ka nav citu jaudīgu darītāju, ja vēlaties – varas partiju, kuras var gan piedāvāt rīcības plānu, gan garu rezervistu soliņu. TP vēl ir jauda – to apliecina spēja uzaicināt profesionāļus valdībā, piemēram, Intu Dālderi kā kultūras ministru, un nodrošināt politisku konsekvenci un pārmantojamību vairumā savas atbildības nozaru,” apgalvo K.Lībane – Šķēle. Viņa arī uzskata, ka Tautas partija būtu pelnījusi lielāku ietekmi jaunajā valdībā, jo tās frakcija esot liela un disciplinēta.

Četras naktī uz 13.maiju Kuldīgā un Sabilē sadedzinātās automašīnas piederējušas kafejnīcas «Goldingen Room» saimniekiem, apstiprināja SIA «Propeller Foodie», kam Kuldīgas vecpilsētā pieder kafejnīca «Goldingen Room», pārstāvis Roalds Cinis.

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes vecākā speciāliste sabiedrisko attiecību un sadarbības jautājumos Madara Šeršņova stāstīja, ka 13.maijā plkst.3.13 Valsts policijā saņemta informācija no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta par to, ka Kuldīgā, Baznīcas ielā, deg divas vieglās automašīnas - «Mercedes Benz» un «Ford». Savukārt Sabilē, Avotu ielā gandrīz tajā pašā laikā dega divas automašīnas - «Mercedes Benz» un «Audi».

«Abos gadījumos ir aizdomas par ļaunprātīgu dedzināšanu, tāpēc Valsts policijā par notikušo ir uzsākti kriminālprocesi,» teica Šeršņova.

Cinis sacīja, ka trīs no četrām automašīnām ir jānoraksta, savukārt senlaicīgo «Ford», kas kalpojusi par Kuldīgas simbolu, atjaunos un tas atgriezīsies Baznīcas ielā.

Rīgas Latviešu biedrības namā tika paziņots 2008. gada Vārds, Nevārds un Spārnotais teiciens.

Gada vārds - talkot;

Gada nevārds - šis te... šo te...;

Spārnotais teiciens - "Pārāk liela cilvēcība sabiedrībai bieži nav saprotama."

Par 2008. gada Vārdu atzīts "talkot" – atceroties lielo talku. Tas ir viegli saprotams jau sen zināms vārds ar mūsu tautai izsenis raksturīgu domu par kopējo labumu. Ļoti aktuāls – kā plašas sabiedrības solidāritātes paraugs un nesavtīga, visiem derīga atbildīga rīcība publiskā telpā, kopējā apkārtējā vidē.

Saņemti daudz vērā ņemamu pieteikumu, no tiem tikai daži šeit parādīti:

Lai nekavētu to spējas pildīt normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un sekmētu uzņēmējdarbības aktivitāti reģionos, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns aicina turpmākajā valsts budžeta plānošanas procesā rūpīgāk izvērtēt pašvaldību attīstības iespējas.

E. Zalāns nosūtījis vēstuli Ministru prezidentam un finanšu ministram, vēršot uzmanību uz Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) konstatētajām problēmām, izvērtējot pašvaldību iespējas nodrošināt likumā noteikto funkciju izpildi ar tām 2009. gadā paredzamo finansējumu.

Vēstulē norādīts, ka 2009. gadā ir paredzams būtisks pašvaldību budžeta ieņēmumu samazinājums. Vienlaikus, samazinot ministriju budžeta, tiek samazināts finansējums pašvaldību funkciju veikšanai. Piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijai pilnībā samazināta dotācija 23 miljonu latu apmērā pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēs nodarbināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanai.

Gleznainā vietā Kuldīgā, ar skatu uz Ventas rumbu pirms pieciem gadiem durvis vēra restorāns Bangert’s. Tā īpašnieki ir Artis Rozītis, Edgars Zalāns un Andis Putāns, kuri vēsturisko ēku iegādājās pirms astoņiem gadiem. «Ēku iegādājāmies un ilgi renovējām, restaurējām. Kas gan cits kā skaists restorāns tik skaistā vietā varētu būt? Restorāna izveidē ieguldīti apmēram 200 tūkst. eiro,» laikrakstam Dienas Bizness atklāj Bangert’s līdzīpašnieks A. Rozītis, kurš ēdināšanas jomā strādā jau 20 gadus.

Savulaik ēkā atradās Latvijas Banka.

A. Rozītim pieder arī viens no vecākajiem bāriem pilsētā Stenders. Gadu gaitā viņš ne tikai Kuldīgā, bet arī citās Latvijas pilsētās (Talsos, Ventspilī un Saldū) attīstījis picēriju tīklu Stenders.

«Ņemot vērā ēdināšanas sfēras specifiku Latvijā, tas nav vieglākais bizness. Rīgā restorāni veras ciet un vaļā, un tam ir kāds iemesls – nodokļu sistēma un likumdošana, kas šīs jomas uzņēmumiem ir pārāk liela nasta, jo apkalpojošā sfērā ir nepieciešams liels darbaspēka resurss, līdz ar to nodokļu slogs ir liels. Ņemot vērā visus šos faktorus, mēs šos piecus gadus godam turamies,» secina A. Rozītis.

Viņaprāt, Kuldīga uz pārējo Kurzemes pilsētu fona nevar sūdzēties, jo tā piesaista ļoti daudz viesu, kas nes labumu arī restorāniem un kafejnīcām. Tāpat, sākot no jūnija līdz augusta beigām, teju ik nedēļas nogali notiek kāds pasākums, uz kuru sabrauc cilvēki no visas Latvijas. Ēdināšanas uzņēmumu uzdevums ir turēt augstu kvalitātes latiņu un prast karstajā vasaras sezonā nopelnīt iztiku ziemai. «Tad sākas īstā dzīve un «žonglēšana», jo pilsētā uzturas pārsvarā pamatiedzīvotāji. Pozitīvi, ka pilsēta pēdējos gados veiksmīgi iesaistās gastrotūrismā un rīko restorānu nedēļu. Man bija liels pārsteigums, ka pirms diviem gadiem šis pasākums izdevās un bija ļoti daudz cilvēku, kas atbrauca uz Kuldīgu, lai ieturētu maltīti,» atminas A. Rozītis.

Ja jaunās valdības veidošana tiks uzticēta Edgaram Zalānam ( Tautas partija), viņš finanšu ministra amatu savā valdībā piedāvās Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētājam Mārtiņam Bondaram, bet jaunizveidojamās attīstības ministrijas vadību – ekonomistam Uldim Osim.

Aizsardzības ministra amatu, pēc E. Zalāna domām, varētu ieņemt Tautas partijas Saeimas frakcijas deputāts Juris Dalbiņš, savukārt ārlietu ministrs Māris Riekstiņš un veselības ministrs Ivars Eglītis varētu saglabāt līdzšinējos amatus.

Demisionējušās valdības pašvaldību lietu ministrs, kuru Tautas partija izvirzījusi premjera amatam, par optimālāko uzskata līdzšinējo valdošo koalīciju, kurai pievienotos Jaunais laiks un Pilsoniskā savienība.

Ivara Godmaņa valdību veidoja Tautas partija, Zaļo un zemnieku savienība, Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš un Tēvzemei un Brīvībai/LNNK.

Kuldīga iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā – tā, atzīstot un novērtējot Kuldīgas vecpilsētas unikālo vērtību arī pasaules mērogā, lēmušas dalībvalstis Pasaules mantojuma komitejas 45. sesijā, kas no 10. līdz 25. septembrim norisinās Rijādā, Saūda Arābijā.

Ceļš uz UNESCO Kuldīgai bijis ļoti apjomīgs process vairāk nekā 20 gadu garumā, kas realizējies ar augstu pievienoto vērtību – mantojuma pārvaldības sistēmas radīšanu, kultūras mantojuma vietu zinātnisko izpēti un sakārtošanu, sabiedrības izglītošanu mantojuma aizsardzības jautājumos, kā arī apbūves noteikumu sakārtošanu. Šajā laikā tapis arī Kuldīgas restaurācijas centrs un izveidota atbalsta programma, kas sargā vēsturisko apbūvi - viss paveiktais radījis priekšnoteikumus Kuldīgas vecpilsētas iekļaušanai Pasaules mantojuma sarakstā.

Ar Kuldīgas jauno statusu lepojas arī Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inese Astaševska: “Vēsturiskais mantojams iegūst milzu nozīmi, ja to kā īpašo vērtību atzīst, lepojas un saglabā vietējie ļaudis – ar šādu pieeju kopš 1997. gada Kuldīga virzījusies pretim UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam. Tieši kopīgi ar iedzīvotājiem šo gadu laikā paveiktais pilsētas saglabāšanā un attīstībā, padara Kuldīgas stāstu īpašu. UNESCO ir kvalitātes zīme, kas apliecina – Kuldīga pasaules kartē ir iezīmēta kā svarīga kultūras mantojuma vieta. Esam paveikuši ļoti daudz, tāpēc ir milzīgs gandarījums, ka Kuldīgas vecpilsēta pasaules mērogā nu ir tikpat nozīmīga kā Ēģiptes piramīdas, lielais Ķīnas mūris, Atēnu Akropole un citas visiem labi zināmas vietas ar universālu vērtību.”

Divu gadu laikā tradicionālo krāsu meistars Edgars Raitums no mājražotāja pārtapis par uzņēmēju ar savu darbnīcu.

Edgars Raitums joprojām ir vienīgais pastāvīgais kapitālsabiedrības algotais darbinieks un palīgus piesaista tikai uz laiku, kad ir lielāks pasūtījums. «Laikam esmu pārāk piesardzīgs,» viņš atzīst. Nevēlēšanās saistīties ar kredītiestādēm un riskēt ar plašu atvēzienu tomēr nav traucējusi soli pa solim attīstīt SIA Raituma krāsas no inkubatora cālēna par atzīta produkta ražotāju un saglabāt meistara autoritāti restauratoru lokā. Ar Kurzemes biznesa inkubatora atbalstu izveidota krāsu ražotne jeb darbnīca Kuldīgā, izstrādāts kapitālsabiedrības ražojumu zīmols, atrasts videi draudzīgs metāla iepakojums un saskaņotas produkta etiķetes. «Būs labi,» sola SIA Raituma krāsas dibinātājs Edgars Raitums. Līdz šim esot bijis tikai saturs, kas, protams, ir galvenais, bet tagad arī forma būs tam atbilstoša.

Vēsturiski Kuldīga nekad nav bijusi attīstīta rūpniecības pilsēta. Tur bija sērkociņu fabrika Vulkāns, kas bankrotēja 2002. gadā, taču tādas rūpniecības zonas kā, piemēram, Līvānos tur nekad nav bijis un, visticamāk, nebūs, turpinot Latvijas pilsētu apskatu, raksta laikraksts Diena.

Kokapstrādes firmas, no kurām lielākā daļa nav pilsētas, bet novada teritorijā, šūšanas uzņēmumi, apkalpojošās sfēras uzņēmumi, kas rēķinās ar tūristu plūsmu - tās ir darbavietas, no kurām Kuldīga barojas šobrīd, norāda laikraksts.

«Izstādē Balttour paņemtā vizītkarte aizved mani pie zemnieku saimniecības Smilškalni īpašnieka Alvila Elkšņa. Viņš apvienojis Bulduru tehnikumā iegūtās zināšanas dārzkopībā ar filologa izglītību – devies uz bibliotēku un senos rakstos atradis vīna recepti, ko pielāgojis mūsdienu iespējām. Tā nu bijušās lauktehnikas ēkas vienā telpā metāla mucās rūgst aveņu, smiltsērkšķu un kazeņu vīns. Sezonā pie ogu novākšanas darbs ir 30 cilvēkiem, bet pie vīna pildīšanas – diviem,» stāsta Dienas žurnālists Atis Rozentāls.

Lai apzinātu un godinātu Kuldīgas uzņēmējus un amatniekus, kas aktīvi un godprātīgi darbojas savā nozarē, sekmējot uzņēmējdarbības vides attīstību Kuldīgas pilsētā, Kuldīgas pilsētas dome nodibinājusi Kuldīgas pilsētas uzņēmēju un amatnieku Gada balvu, liecina sniegtā informācija medijiem.

Kuldīgas pilsētas dome izveidojusi desmit nominācijas: klientam draudzīgs uzņēmums (tirdzniecība, sabiedriskā ēdināšana, viesnīcu nozare); stabilitāte; sadarbība; pilsētas tēla popularizētājs; vecpilsētas magnēts; gada būvprojekts (sabiedriskā, komercobjektu būvniecība); gada būvprojekts (individuālā būvniecība); gada būvprojekts (vides objekts); gada amatnieks (sadzīves pakalpojumi); gada amatnieks (lietišķā māksla). Sadarbības partneru nominācijas: Kuldīgas pilsētas uzņēmēju un amatnieku apvienības nominācija Pienesums partnerībā un Kuldīgas rajona laikraksta Kurzemnieks nominācija – Atvērts sabiedrībai.

Kā Kuldīgas pilsētas uzņēmēju un amatnieku Gada balvas pretendenti var tikt izvirzīti uzņēmumi (uzņēmēji), kuru saimnieciskā darbība notiek Kuldīgas pilsētas teritorijā neatkarīgi no juridiskā statusa un darbības nozares; individuālā darba veicēji, kuri reģistrējuši un veic saimniecisko darbību Kuldīgā; uzņēmumi un to struktūrvienības, kas Kuldīgas pilsētas teritorijā realizējušas saimnieciskās aktivitātes, bet reģistrētas citur; individuāli būvētāji. Pretendentus izvirzīs Kuldīgas dome, tās aģentūras un kapitālsabiedrības; iedzīvotāji, pilsētas viesi; laikraksts Kurzemnieks; pilsētas uzņēmēju un amatnieku apvienība u.c. sadarbības partneri.

Sortiments Iepirkuma vidējā cena*, Ls/kub.m Cenas izmaiņa*, Ls Rajons Alksnis 25.00 0.00 Jēkabpils Alksnis 40.00 0.00 Rēzekne Alksnis 16.00 0.00 Valka Apse 23.33 0.00 Jēkabpils Apse 20.00 0.00 Madona Apse 16.00 0.00 Tukums Apse 21.00 0.00 Valka Bērzs 31.00 0.00 Aizkraukle Bērzs 60.00 0.00 Kuldīga Bērzs 28.50 0.00 Limbaži Bērzs 27.00 0.00 Madona Bērzs 37.33 0.00 Rīga Bērzs 25.00 +2.50 Tukums Bērzs 23.00 0.00 Valka Egle 29.50 0.00 Aizkraukle Egle 24.00 0.00 Bauska Egle 28.00 0.00 Cēsis Egle 20.00 0.00 Dobele Egle 29.50 +3.00 Gulbene Egle 24.00 0.00 Jēkabpils Egle 22.33 0.00 Krāslava Egle 20.00 0.00 Kuldīga Egle 20.00 0.00 Liepāja Egle 20.67 0.00 Limbaži Egle 22.33 0.00 Ludza Egle 27.00 0.00 Madona Egle 32.56 +0.44 Rīga Egle 23.38 0.00 Talsi Egle 22.00 0.00 Tukums Egle 17.54 0.00 Valka Egle 19.50 0.00 Valmiera Egle 18.00 0.00 Ventspils Goba 50.00 0.00 Kuldīga Lapkoks 18.00 0.00 Madona Liepa 40.00 0.00 Kuldīga Melnalksnis 19.83 0.00 Jēkabpils Melnalksnis 50.00 0.00 Kuldīga Melnalksnis 20.00 0.00 Madona Melnalksnis 36.25 0.00 Rīga Osis 60.00 0.00 Kuldīga Osis 28.00 0.00 Limbaži Osis 74.29 0.00 Rīga Ozols 70.00 0.00 Kuldīga Priede 44.27 0.00 Alūksne Priede 21.00 0.00 Bauska Priede 44.27 0.00 Cēsis

Sortiments Cena*, Ls/kub.m Cenas izmaiņa*, Ls Rajons Alksnis 25.00 0.00 Jēkabpils Alksnis 16.00 0.00 Valka Apse 23.33 0.00 Jēkabpils Apse 20.00 0.00 Madona Apse 17.25 0.00 Valka Bērzs 36.00 0.00 Aizkraukle Bērzs 60.00 0.00 Kuldīga Bērzs 21.00 -1.50 Madona Bērzs 48.67 0.00 Rīga Bērzs 18.25 0.00 Valka Bērzs 27.50 0.00 Valmiera Egle 26.75 0.00 Aizkraukle Egle 24.00 0.00 Bauska Egle 26.50 0.00 Gulbene Egle 24.00 0.00 Jēkabpils Egle 21.00 0.00 Kuldīga Egle 23.00 0.00 Limbaži Egle 21.00 0.00 Madona Egle 26.00 0.00 Rīga Egle 25.00 0.00 Talsi Egle 19.80 0.00 Valka Egle 19.25 0.00 Valmiera Goba 50.00 0.00 Kuldīga Liepa 40.00 0.00 Kuldīga Melnalksnis 18.00 0.00 Aizkraukle Melnalksnis 19.83 0.00 Jēkabpils Melnalksnis 50.00 0.00 Kuldīga Melnalksnis 20.00 0.00 Madona Melnalksnis 36.25 0.00 Rīga Osis 60.00 0.00 Kuldīga Osis 74.29 0.00 Rīga Ozols 70.00 0.00 Kuldīga Priede 21.00 0.00 Aizkraukle Priede 21.00 0.00 Bauska Priede 31.85 +0.51 Gulbene Priede 21.00 0.00 Jēkabpils Priede 55.00 0.00 Limbaži Priede 30.97 0.00 Valka Priede 55.00 0.00 Valmiera *Cenu aprēķinā ņemti vērā tikai tie uzpircēji, kas apaļkoksni pieprasīja pārskata un iepriekšējā nedēļ Avots: Latvijas laikraksti, Dienas bizness