Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Valsts kanceleja valsts pārvaldē pēdējo mēnešu laikā atradusi vairākus simtus nevajadzīgu darba grupu, kuru uzdevums sen jau bija paveikts vai arī zaudējis aktualitāti. Tagad tās ar diviem rīkojumiem ir likvidētas.
Nereti kādai ministrijai tiek uzdots veikt kādu uzdevumu, tomēr iestādē nav visu nepieciešamo speciālistu, tāpēc uzdevuma veikšanai vienkopus jāpulcina profesionāļi arī no malas. Tā ir ierasta prakse, kā organizēt darbu, apvienojot cilvēkresursus, lai piesaistītu konkrētā jautājumā zinošu darbinieku loku. Valsts kancelejas Stratēģiskās analīzes departamenta vadītāja Eva Upīte skaidro, ka darba grupas valsts pārvaldē tiek izveidotas konkrētu uzdevumu veikšanai, piemēram, likumprojekta sagatavošanai, problēmas izpētei vai pasākuma satura izstrādei. "Lai uzdevums tiktu veikts vispusīgi un kvalitatīvi, vienkopus tiek pulcināti dažādi eksperti, kas ar savām uz zināšanām un pieredzi piedalās darba grupai dotā uzdevuma izpildē," vēsta E. Upīte.
Darba grupu izveide
Darba grupu neizveido tikai viena konkrēta valsts iestāde, jo tās mēdz būt dažādas. Darba grupas valsts pārvaldē var izveidot Saeima, Ministru kabinets (MK) un attiecīgās institūcijas. Darba grupa tiek izveidota ar rīkojumu. Institūcijas, kas izveido konkrēto darba grupu, pēc darba grupas uzdevuma izpildes izbeidz tās darbību, par spēku zaudējušu atzīstot rīkojumu, kas bija darba grupas izveides pamatā.
"Darba grupas valsts pārvaldē tiek izveidotas konkrētu uzdevumu veikšanai."
Darba grupas izveides rīkojumā ir iekļauta informācija par to, kas ir darba grupas vadītājs un kuri cilvēki ir iekļauti darba grupā.
Speciālistu atlase
Darba grupas locekļu atlases kritēriji nav noteikti nevienā normatīvajā aktā, tāpēc darba grupā var būt iekļauts ikviens, kam ir zināšanas attiecīgā jautājuma risināšanā. Tos cilvēkus, kas tiks iekļauti darba grupā, nosaka tās izveidotājs. Parasti par pamatu profesionāļa izvēlei ir viņu kompetence konkrētā jautājumā. Katrai darba grupai ir vadītājs, kas uzņemas darba grupas vadību.
Atbildība, pienākumi un tiesības
Darba grupas atbildība ir minimāla vai arī tās vispār nav, jo darba grupa nepieņem saistošus lēmumus.
E. Upīte skaidro, ka katras darba grupas pienākumi ir noteikti darba grupas izveides rīkojumā. "Darba grupas darbs ir konsultatīvs, tas nav saistošs tās izveidotājam," to būtību raksturo E. Upīte.
"Darba grupā var būt iekļauts ikviens, kam ir zināšanas attiecīgā jautājuma risināšanā."
Darba grupas pienākums ir pildīt uzdoto. Gadījumos, kad darba grupa saskaras ar jautājumu, kas nav viņu kompetencē, darba grupai ir tiesības piesaistīt ekspertus, kas var palīdzēt tikt galā ar jautājuma risināšanu, vai arī lūgt papildu informāciju, lai spētu padziļināti izprast situāciju.
Darba grupu kontrole
Latvijā nav normatīvo aktu, kas noteiktu vispārējo regulējumu par darba grupu darbību, izveides kārtību, dienaskārtību vai iekļaujamajiem cilvēkiem. Tāpat valsts pārvaldē nav nevienas atbildīgās institūcijas, kas kontrolē darba grupu darbību. Darba grupu uzrauga institūcija, kas ar rīkojumu ir izveidojusi konkrēto darba grupu. "Darbības pamatprincipus, piemēram, informācijas apmaiņas kārtību, sanākšanas biežumu, darba kārtībā iekļaujamo jautājumu loku, nosaka paši darba grupas locekļi, savstarpēji vienojoties," klāsta E. Upīte.
"Latvijā nav normatīvo aktu, kas noteiktu vispārējo regulējumu par darba grupu darbību, izveides kārtību, dienaskārtību vai iekļaujamo cilvēku ierobežošanu."
Valsts kanceleja ik pa laikam pārskata tieši MK un Ministru prezidenta veidotās darba grupas. Tas tiek darīts tāpēc, lai izvērtētu to lietderību, nepieciešamību un aktualitāti. Pēc pārskata Valsts kanceleja informē attiecīgo grupas izveidotāju (MK vai Ministru prezidentu), kuras darba grupas darbības turpināšana nav lietderīga. Kā piemēru E. Upīte min divus rīkojumus, kā rezultātā tika likvidētas 43 MK izveidotas darba grupas un 360 Ministru prezidenta izveidotas darba grupas.
Atalgojums
Nav noteikta kārtība, kuros gadījumos atlīdzība darba grupas dalībniekiem pienākas un kuros – ne. E. Upīte informē, ka Valsts kancelejas rīcībā nav informācijas par to, ka kādā darba grupā tās locekļiem tiktu maksāta atlīdzība, lai gan piebilst, ka "valsts pārvaldē darbs darba grupās parasti notiek bez atlīdzības, taču tiesa, ka Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3. panta 6.3 daļa nosaka: "Ja tas ir lietderīgi un tam ir pieejami finanšu līdzekļi, amatpersonai (darbiniekam), kurš attiecīgajā valsts vai pašvaldības institūcijā netiek nodarbināts pastāvīgi, bet tiek iecelts, ievēlēts vai apstiprināts amatā (piemēram, komisijās, konsultatīvajās padomēs, darba grupās) konkrētu pienākumu pildīšanai un par šo pienākumu pildīšanu nestājas darba tiesiskajās vai dienesta attiecībās, var noteikt mēnešalgu proporcionāli nostrādātajam laikam."
