Pirmdiena, 6. maijs
Vārda dienas: Gaidis, Didzis

Flokši manā dārzā

Guna Rukšāne
23:00
24.07.2016
43
Img 2732 1

Rakstot par flokšiem pirms desmit gadiem, es diezgan kategoriski izteicos, ka nekad nebūšu selekcionāre. Vīrs mani mudināja ar vārdiem: “Žēl, ka mūžībā aizgājusi Elvīra Zvaigznīte (flokšu un peoniju selekcionāre), tā nu Latvijā neviens vairāk nenodarbojas ar flokšu selekciju. Varbūt tu gribi?” Jā, varbūt, bet īsta dzinuļa man nebija. Tagad ir, jo esmu izdalījusi jaunu floksi, kuru nosaucu par ‘Pārsteigumu’. Selekcionārs pēc savas dabas ir fanātiķis un krājējs arī. Varu gandrīz vai galvu likt ķīlā, ka katrs šī tipa puķkopis savulaik ir krājis vai nu sērkociņu kastīšu etiķetes, vai konfekšu papīrīšus, un kur tad vēl markas, vēlāk alus pudeļu etiķetes. Mana vecākā meita Una krāj pildspalvas, kuru skaits tuvojas tūkstotim. Nu arī man pienācis laiks lepoties ar dārza kultūru skaitu, taču arī tur mani neinteresē daudzums, bet dažādība. Kas tad jauns ir flokšu lauciņā?

Varu izdalīt trīs galvenās līnijas – tā ir flokšu krustošana grupas ietvaros, starpsugu krustojumi un radiācijas ietekmē radītie. Selekcionāri nemaz tik labprāt savos laboratorijas noslēpumos nedalās, un it īpaši tas attiecas uz trešo grupu.

2001. gadā tirgū parādījās holandiešu selekcionāra Renē van Gālena pirmie sērijas ‘Feelings’ flokši. Tiem ir pavisam neparasta ziedu forma, un nezinātājs nekad nepateiks, ka tas ir floksis. Tās ir adatveida ziedlapu pārveidnes, neattīstījušies ziediņi, kas sakārtoti palielā ziedvārpā un producē arvien jaunas adatas, pusrozītes vai krāsainas lapu pārveidnes. Pozitīvais – šie, tā sauktie ziedi, turas vārpā pāris mēnešus. Tieši tāpat kā jebkuras puķes pildītā forma, jo tai nav jāsteidz briedināt sēklas, tikko zieds ir apputeksnēts. Kam gan ir vajadzīgs tāds, maigi izsakoties, dīvains floksis? Kolekcionāriem, lai paplašinātu varietāšu skaitu, bet praktiski tos izmanto vienīgi floristi. Nedomāju, ka tas ir dārza krāšņums, ja nu vienīgi, lai kādu pārsteigtu, pajautājot: “Vai zini, kas šī par puķi?” Tas ir kā stāsts par Černobiļas atomstacijas katastrofu 1986. gadā, kuras sekas Latviju neskāra, bet vairākās Igaunijas salās nolija radioaktīvais lietus. Pēc dažiem gadiem bioloģijas skolotājs Tāvi Tuliks, ejot ekskursijā ar bērniem pa mežu, atrada vairākas neparastas dzelteno vizbulīšu formas, kuras nu tiek pavairotas un tirgotas.

Manā dārzā ir vairāki no skata it kā parasti flokši, tikai to ziediņi ir sīkāki. Pamatā tie ir starpsugu krustojumi. Labi aug Jana Veršora krustojumi (P. x arendsii) – ‘Baby Face’, ‘Ping Pong’,’Jill’, ‘Early Star’ un citas. Sensacionālie divkrāsu ‘Pepermint Twist’, un ‘All in One’ tomēr neattaisno uz sevi liktās cerības, jo bieži šķeļas. Aug pāris gadus, un, skat, cerā parādās dzinumi ar rozā ziediem. Tie ir jāizgriež, jo pretējā gadījumā drīz viss cers būs rozā un no divkrāsu brīnuma nekas nepaliks.

Tomēr vislabākie, manuprāt, ir krustojumi sugas robežās, un te nu es vēlētos nosaukt savu izlasi, kur pirmo vietu noteikti ieņem ‘Balmoral’ – tā krāsu nevar aprakstīt, jo būtu banāli teikt, ka tas ir tumši rozā, tas jāredz savām acīm. ‘Bright Eyes’, ‘Elisabeth Arden’- arī rozā dažādas variācijas. Brīnišķīgs ir ‘Lilac Time’ – gaiši zilgana un vēlu ziedoša. Tās visas radītas pagājušā gadsimta 60.,70. gados. No jauna manā kolekcijā klāt nākuši brīnišķīgi, pēdējā desmitgadē pasaulē selekcionēti, īpaši jauki zilgano toņu flokši – ‘Swizzle Blue’, ‘Blue Paradise’, ‘Younique Old Blue’ un citi.

Kā katram augam, arī flokšiem ir savas slimības, un tās visas kavē augam būt skaistam un veselīgam. Par miltrasu esmu jau daudz runājusi, taču atkārtošu, jo sēra pulveri katrs var nopirkt. Ap Jāņiem, ja ir iestājies silts laiks (virs 20 grādiem), to vajag iebērt kaprona zeķē un papurināt uz flokšiem. Sporas nogalina ne jau pats sērs, bet tā izgarojumi, tāpēc arī nepieciešama augsta temperatūra.

Otra liga flokšiem ir stiebru nematode – attīstās kropli dzinumi. Dažreiz gan pavasarī, flokšiem strauji augot, stiebri sašķeļas gareniski un vēlāk lielā vējā nolūst – to nevajag jaukt ar mazā, nejaukā kukainīša izraisīto postu. Protams, stiebru nematodes ir ļoti nopietna problēma, taču es pa šo laiku esmu iemācījusies to uztvert mierīgāk. Bieži tas ir tikai neliels nematožu uzbrukums, un augs pats var ar to cīnīties. Vispirms es pēc iespējas dziļāk izgriežu aizdomīgos stiebrus, kurus ir skārušas nematodes. Turpmāk novēroju šo augu un skatos, vai atlikušie stublāji tālāk aug veselīgi. Dažreiz iedodu tiem sevišķi lielu porciju spēcinājuma devas, kuras iegūtas, zirgu vai putnu mēslus izšķīdinot ūdenī, noder arī svaigu nātru nostādinājums ūdenī.

Šogad flokši sāka ziedēt agri, bet cerams, ka ar dažām vēlajām šķirnēm ‘Miss Holland’, ‘King’, ‘Goliath’ tie mūs priecinās arī augustā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Skaisti zied papardītes. Dejot var jebkurā vecumā un ne tikai pārī

06:02
06.05.2024
25

Dāmu deju kopas “Papardīte”15 gadu jubilejas koncerts “Ziedu virpulī” Stalbes Tautas namā bijaapliecinājums deju priekam. Uzstājās ne tikai stalbēnietes, arī draugu kolektīvi, radot dejotprieku kā sev, tā skatītājiem un noslēgumā kopīgi ballējoties. Kolektīva vadītāja Ginta Berķe atklāj, ka, mācoties deju “Puķe sarkanā”, radusies vīzija, ka ar to varētu atklāt jubilejas koncertu. Tā nācis arī pasākuma […]

Būt par diriģentu – un dziedāt

05:05
05.05.2024
131

Nesen klausītājus Amatas kultūras namā priecēja kvinteta “Belcanto” koncerts. Viens no pieciem skaisto balsu īpašniekiem ir ULVIS KRIEVIŅŠ. Ar viņu sarunājāmies par ceļu mūzikā, dziedāšanu kvintetā un nākotnes plāniem. -“Belcanto” ir jauns kolektīvs. Kā tas radās? -Esam apvienojušies pieci draugi. Visi mācāmies Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā diriģentos, es esmu trešajā kursā. Kādā brīdī izdomājām, […]

Kūku māksliniece - no vaļasprieka līdz uzņēmējdarbībai

05:10
04.05.2024
562

“Pēc četriem gadiem kā konditore uzņēmumā, saņemot daudz komplimentu un pateicību par izcilajām kūkām, kas bija tieši tādas, kā klienti vēlējās, radās iedvesma pilnveidoties. Sākotnēji mani motivēja meitas, kuras iedrošināja uzsākt savu ceļu un censties vēl vairāk, jo cilvēkiem patika manas kūkas un svētku uzkodas. Tomēr bija svarīgi apdomāt, kā darboties, jo man nozīmīga bija […]

Vērtīgākais – kulturāli kvalitatīva, veselīga vide ģimenei un bērnam tuvu pie dabas

05:15
30.04.2024
287

“Man ļoti patīk, ka Skujene nav pārāk tālu no pilsētas. Gabaliņš ir, tomēr nav pārlieku sarežģīti aizbraukt līdz Cēsīm. Skujene ir diezgan mierīga vieta, sakopta un skaista. Te ir skaisti lauku ceļi, lielāki un mazāki. Tuvu ezeri un upes. Priecē sakoptais pagasta centrs. Cik nu pašvaldība iespēju robežās mēģina organizēt pasākumus un uzturēt teritoriju, tik […]

Par Lielo talku un ne tikai

17:02
28.04.2024
82
1

27.aprīlī norisināsies ikgadējais vides sakopšanas notikums – Lielā talka, kas notiks jau septiņpa­dsmito reizi. Šī gada moto ir “Tīri – zaļi – ilgi!”. Sarunājos ar Cēsu pašvaldības Centrālās administrācijas Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes teritorijas apsaimniekošanas speciālisti SIGNI ĶERPI. Viņa kopš 2021.gada Cēsu novadā ir Lielās talkas koordinatore. -Kā vērtējat Cēsu novadā padarīto? -Katru gadu cilvēki aktīvi […]

Filma par cilvēku, viņa izvēli un laiku

06:15
27.04.2024
112

Antras Cilinskas un Annas Vidulejas filma “Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks” skatāma visā Latvijā. Ar filmas režisori un producenti Antru Cilinsku tikšanās notika pēc viena no kino seansiem Cēsīs. Juris Podnieks (1950. gada 5. decembris – 1992. gada 23. jūnijs) ir tā dēvētās latviešu poētiskās kinodokumentālistu skolas jaunās paaudzes spilgtākais un talantīgākais kinooperators, režisors un […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
20
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
15
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
19
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
28
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Sludinājumi